Viktors, traktorists no Ukrainas otrajā paaudzē ēd zupu Selkirkā

Winnipegā atkal vasara, 25-29 grādi. Sauss, saulains un dzeltensarkans. Patīkami. Šajā sakrā (grūti teikt kāda tur reālā saistība) nolēmu ielikt savu biešu zupas receptes. Visiem ir zināms, ka tā kā gatavoja mana vecmāmiņa (mamma, sievastēvs vai kaimiņiene Marta, Osvalda bērēs) negatavo neviens cits. It kā zupa vienkārša, pat tradicionāla, bet ar tām tradicionālajām ir tā, ka nekad nav vienas principiāli "pareizās receptes. Katram ir savi knifi. Nolēmu nodot atklātībā arī savu (ne)tradicionālo recepti.

Un tātad, piedāvāju zupu: Viktors, traktorists no Ukrainas otrajā paaudzē ēd zupu Selkirkā 

Ko mums vajadzēs vienam cilvēkam 3 vakariņām:

1 selerijas kāts

2 nelielas vārītas bietes vai viena lielāka 

1 liels kartupelis vai divi mazāki

2 vidēji burkāni

1 vidējs marinēts gurķis, vai vairāki mazie

50 ml Olīveļļa

ēdamkarote koriandra sēklas (principiāli svarīga sastāvdaļa)

melnie pipari

buljona kubiņš, konceptuāli iesaku dārzeņu, bet principā nav obligāti vispār

4-5 daiviņas ķiploka

dilles

nu un krējums/lociņi

Tas uz 2 litriem ūdens, lai būtu skaidri mērogi, kas un kā.

Tātad, tradicionāli rakstīšu tajā secībā, kurā visefektīvāk paralēli darīt darbus, lai pagatavotu ēdienu. Nepieciešamais laiks ir apmēram 30 minūtes. Neskaitot iepriekš uzvārītās bietes. Es parasti vāru iepriekšējā dienā, paralēli vakariņu gatavošanai. Bietēm jābūt izvārītām, bet pastingrām. Vienkāršākais veids kā noteikt vai biete gatava ir iedurt tajā šauru nazi. Ja turot aiz naža spala, ar asmeni uz leju biete pati, gravitācijas ietekmē lēnām noslīd (10-20 sekunžu laikā) no asmeņa, tad biete ir precīzi kā vajag. Ja bietē iedurās kā sviestā un tā uzreiz nokrīt no asmens, tad ir pārvārīts, ja neslīd nost nemaz, tad nav izvārīts.

Sākam ar to, ka metam uz plīts grāpi ar 2 litriem ūdens. Un, ja lietojam buljonu, to arīdzan. Lai vārās.

Kamēr ūdens sildās, tikmēr sagriežam mazos gabaliņos selerijas kātu un šaujam grāpī iekšā.

Metam uz otra riņķa pannu, ielejam olīveļļu, lai karst.

Kamēr panna karst, tikmēr uz rupjas rīves sarīvējam bietes un burkānus. Un saspaidam ķiplokus. Ar saspaidam ir jāsaprot nevis pļuriņu uztaisam ar ķiploku spiestuvi vai sakapājam, bet tieši saspaidam. Skatīt zemāk.

Pa kreisi saspaidītas daiviņas, kas nozīmē, ka noliekam daiviņu uz griežamā dēlīša, uzliekam asmeni, sāniski, un uzspiežam ar roku. Ķiploks sadalās pa šķiedrām. Šādā veidā tas labi atdod savas garšas kvalitātes šķidrumam kurā atrodas, ibo vecela un cieta daiviņa to nedara ne tuvu tik labi, kamēr pļuriņā saspiestais ķiploks izšķīst ēdienā, kas nozīmē, ja ir iesaistīta termiska apstrāde, tad ķiploku nevarēs vairs just.

Kamēr rīvējam un spaidam, tikmēr panna ar eļļu uzkarsusi. Tagad vajadzēs izdarīt 3 operācijas 6 sekunžu laikā, tāpēc labāk sagatavoties.

1. ieberam sakarsētajā eļļā ēdamkaroti koriandra sēklu;

2. ne vēlāk kā pēc 3 sekundēm pieberam ķiploka daiviņas;

3. ne vēlāk kā vēl pēc 3 sekundēm ieberam sarīvētos burkānus un bietes un to visu samaisam.

Šo lietu (garšvielu cepšanu) vispār stingri rekomendēju piekopt, īpaši gatavojot zupas. Tur ir svarīgi trāpīt uz tām dažām sekundēm, jo ja būs par ilgu, garšviela sadegs, savukārt spēji sakarsējot uz minimālu laiku garšviela "atdzīvojas".

Kad samaisīts, nogriežam uguni uz vidēju un atstājam sutināties.

Pa tam lāgam ūdens katlam, ar selerijām vajadzētu būt gandrīz vārošam vai, ja dikti jaudīga plīts - vārošam, izmaisam. 

Sagriežam kartupeli kubiņos un šaujam iekšā katlā. Izmaisam. Izmaisam arī pannu ar bietēm un burkāniem.

Sagriežam gabaliņos marinēto gurķi un šaujam iekšā katlā. Izmaisam arī pannu ar bietēm un burkāniem.

Tagad ir laiks pagaidīt pāris minūtes, kamēr katls sāk vārīties (jo pat ja katls vārījās pirms tam, kartupeļu/gurķu pielikšana šo vārīšanos pārtrauca), kuru laikā var nomazgāt izmantotos instrumentus, bļodas, griežamos dēlīšus utml. 

Kad katls sācis atkal (vai pirmo reizi) vārīties, tad ņemam piparus, cik nu ir vēlme, es mazāk kā ēdamkaroti nelieku, pie burkāniem un bietēm uz pannas. Maisam 30 sekundes un tad visu pannas saturu iegāžam katlā. Kā nekā, piparus arī vajag bišķiņ atdzīvināt. 

Pieliekam dilles.

Eļļa un marināde no gurķiem nostāsies pa virsu, tas normāli.

Pavāram minūti un zupa gatava. Ēdot sajutīsiet kā garšvielas ir "neuzbāzīgi un tajā pašā laikā blīvi visā ēdienā". Tas no cepšanas uz eļļas.

Man garšo ar lociņiem un krējumu. Tikai ķieģelīša pietrūkst :c((