Stereotipi

Latvijā regulāri sanāca dzirdēt par stulbajiem, aprobežotajiem utml amerikāņiem. Nu, es klausījos tajā kā tādā urbānā mītā, ibo pieredzes kontaktēt ar amerikāņiem bija minimāli, bet kopumā nekas īpašs. Pēc pirmā mēneša nostrādāta Dabasy Mostā (gondreiz uzrakstēju Dabasy Durovys) sāka šķist, ka tas nu nemaz nav mīts, drīzāk tieši otrādi, pārāk mīksts apzīmējums. Viņi ir rasisti un fašisti. Un truli kā taburetes. Pilnīgs OMG WTF! 

Piezvanot uz zvanu centru Kanādā (nu ok, viņi zvanot nezin kur zvanu centrs atrodas) un noskaidrojot, ka runājošā persona nav no Meksikas, viņi taisa traci un pieprasa savienot ar kādu Meksikā, vēlams, viņu sādžā. Vēl saprotams būtu, ja tā viņi reaģētu tikai uz tādiem kā es - ar akcentu un kļūdainu izrunu. Bet nē, tā viņi reaģē pat uz angliski labāk runājošiem cilvēkiem kā paši.

Pie kam interesanti, jo tālāk uz dienvidiem, dziļākā, es atvainojos, tūplī. Dienvidkarolīna, Arizona, Teksa, Džordžija... nu tas ir vienkārši vāks. Viņiem ir akcenti tādi, ka Johns Mcgregors no Skotijas vītero kā tāda lakstīgala, salīdzont ar kaut kādu tur Latashu Johnson no Greenville, iekš to South Carolina.

Bet tā vēl būtu pusbēda, trakums ir tajā, ka viņi ir analfabēti, burtiski. Angļu valodas īpašvārdiem ir tā nejaukā īpašība, ka daudzi izrunājas vienādi, bet rakstās dažādi. Tas attiecas gan uz pilsētām, gan ielām, gan personu vārdiem. 

Piemērs: relatīvi vienkāršs vārds - Dereks. Rakstības varianti, kādus es esmu sastapis; Dereck, Derreck, Darreck, Derick, Derrick, Derek. 

Vai pavisam vienkāršs vārds: Šons - Sean, Shaun, Shawn.

Bet te ir triks, visādi melnie no Karolīnas ir izdomājuši,  ka normālie vārdi nav priekš viņiem. Latasha,  Shantela, Shanola un Shawnee tas ir daudz krutāk. Un tos vārdus pirmo reizi dzirdot es neesmu spējīgs atšifrēt vispār. Vēlproblēma ir tajā, ka tad, kad tu prasi, nosauc pa burtam, viņiem sākas problēmas - reāli, es nepārspīlēju, tie cilvēki ne tikai pilsētu, kurā dzīvo nav spējīgi pareizi pa burtam izrunāt, viņi pat savu vārdu ar ķļūdām izburto. 

Vai no sērijas, fonētiskais alfabēts - A kā aka, b kā bēbis utml. Angliski tas būtu apmēram šādi - A like an apple, B like a boy, N like knife! N like KNIFE???? KOA?!?!?!?

Vai, kad kaut kāds smerdelis no Pensilvānijas burto, burto tev ielas nosaukumu un tu toč katru burtu esi pierakstījis, bet nekādīgi nesanāk atrast adresi kartē. Un tad tu pēkšņi saproti, ka vecais krāms tev mēģina V - like Victor, V - like Victor iesmērēt W- like Whiskey vietā. 

Vai, kad sākot sarunu, tu prasi, lai tev iedod telefona numuru, uz kuru pacientu var sazvanīt, ja nu gadījumā līnija pārtrūkst vai vajag atzvanīt kaut kādus jautājumus noskaidrot, ibo pacients tev zvana jo viņam riepa pušu kaut kur lielceļa malā. Precīzi divi populārākie scenāriji izklausās tā : "In event I need to call you back, may I have your phone number?" un "What number can I reach you at, should we get disconnected or to confirm service?" Lai būtu pavisam skaidrs, es viņiem šos jautājumus uzdodu precīzi tādus, klietni ir lauka vidū un ideja, manuprāt, ir vairāk kā skaidra, kas viņiem tiek jautāts. Būsiet pārsteigti, cik bieži saņemot telefonu numuru un pēc tam uz to zvanot izrādās, ka tas ir mājas telefons. MĀJAS! FIKSĒTAIS! TELEFONS! 

Personāži no mazliet attapīgākiem štatiem, sarunas beigās (t.i., pēc tam, kad esi saņēmis no viņa visus datus, ieskaitot telefonu, noorganizējis loģistiku, visiem loģistikas cilvēkiem izsniedzis klienta kontaktus un dislokācijas vietu) uzprasa, vai gadījumā nebūtu labāk, ja viņi man iedotu sava mobilā telefona numuru. Tas man liek vienkārši saļimt. Ja tu kretīn nesaprati, ka tas numurs bija jādod tad, kad es prasīju numuru pa kuru tevi var savanīt, tad dabīgajai atlasei tevi vajadzētu noslaucīt no ceļa uz līdzenas vietas.

Tādu sīkumu, ka piezvana dobjā basā runājošs kex un uz frāzi: "My name is Andy, may I have your name?" atbild ar Britney, Mary vai whatever, nav vērts pat pieminēt. Viņa trulajā paurī nekādi nevar ienākt prātā, ka jautājums "Kā jūs sauc?" ir domāts burtiski. Viņš to dzird tā: "Te runā 4tā reiha gestapo virsnieks fon Steelstuck, ja tu kretīn uz līdzenas vietas nepateiksi uz kā vārda ir apdrošināšanas polise iekš Allstate, tevi izkastrēs!"

Un tad tu viņam skaidro, nē draudziņ, man tavu vārdu vajag, uz kā vārda polise, to es tev vēlāk paprasīšu un interesēs man tas ieši tajā brīdi, kad es tev to prasīšu, ne agrāk ne vēlāk.

Tas protams, ja viņš zin uz kā vārda ir polise un vai vispār ir polise. 

Un kas notiek, kad tiekam līdzi reālai klienta atrašanai, mama mia! Uz jautājumu, "jūsu automašīnas atrašanās vieta?" nebūs nekāds pārsteigums, ja saņemsiet kādu no šīm atbildēm: "Alabama" vai "34 rietumu avēnija, pie Makdonalda". Tas ir, ja viņi zinās, kur atrodas.

Uz jautājumu, "jūsu automašīnas izlaiduma gads, ražotājs un modelis?", atbilde "apmēram 05, Honda" ir ok atbilde. Ibo daudzi no viņiem nesaprot, kas tiek domāts ar "modelis". Nu Honda man ir, ko tu nesaproti! 

Pilnpiedziņas auto, vai priekšpiedziņas auto? Angliski - four wheel drive or two wheel drive. Atbilde "Protams, ka pilnpiedziņas, manam auto tak ir četri riteņi..."

Utt utjpr.

Katru dienu saņemu zvanus, kad klients zvana un saka, ka viņam ir tāda un tāda mašīna, tur un tur un uz jautājumu "a kur tad vest" atbildē ir brīdis klusuma un tad teksts "ēēēmmm, es padomāšu un atzvanīšu". 

Un tad ir visi tie, kas iznomā auto un nemāk ielikt ātrumā (tas ir, nemāk ielikt ātrumā auto ar AUTOMĀTISKO ātrumkārbu). Vai... nemāk iedarbināt auto. Smieklīgi? Nemaz ar nē.

Un kontrastam, jo tālāk uz ziemeļiem (un, lai cik tas interesanti nebūtu, uz rietumiem ar), jo cilvēki saprātīgāki un mazāk trulu zvanu. Kad nonākam līdz Kanādai, īpaši ārpus lielajām pilsētām, tad tipiski zvanītājs lieliski zina kur atrodas, viņam ir visi dati, zina kur vest un spēj pateikt priekšā kam zvanīt. Ir pieklājīgs, pacietīgs un jauks.

Starp citu, kontrastam, ja piezvana kaut kāds Hosē, Rosa, Maria vai Končita, tad arī viss ir kārtībā. Meksikāņi no Meksikas Meksikas izglābs Meksiku, es jums saku! Viņi ir tie, kas reāli saprot lietas, ir pacietīgi un kaut kādu Alehandro ar visu viņa drausmīgo akcentu ir iespējams labāk saprast kā dažu labu Peggie Sue no Kentuki, kas tur ir dzimusi un tur arī nosprāgs.

Un viņi ir rupji, ne visi protams, bet jūtams īpatsvars. Nepacietīgi pēc velna. Tādam vidējam zvanītājam šķiet, wtf, kāpēc man, kukurūzas lauka vidū, benzīnu atvedīs tikai pēc stundas? Vai tad jums jau nav iedarbināts Porsche 911, ar kannu benzīna priekš manis?

Nu, apmēram tāds priekšstats man bija par to, kādi ir Meksikas dienvidi pēc pirmā mēneša. Tad kaut kā sanāca saruna ar kaimiņieni par šo tēmu, kuras laikā dzima sekojoša ģeniāla atziņa - mums zvana stulbeņi, t.i., tie, kas aizmirst ieliet benzīnu, nav spējīgi nomainīt riepu, atstāj atslēgas aizdedzē ejot uz veikalu utml. Vienkārši dienvidos stulbeņu vairāk, jo tur cilvēku vairāk. Tāpēc arī šķiet, ka tur visi stulbi, gudrie auzās nonāk reti un ja arī nonāk, tad no sākuma izmēģina visus pieejamos līdzekļus, lai atrisinātu problēmu un zvana tikai tad, kad nevar tikt galā. Un zvana sagatavojušies.

Brīžiem smieklīgi, brīžiem skarbi. Kopumā nav sajūta, ka es gribētu vispār kaut ko darīt Meksikā. Pat tik daudz, kā ekskursijā uz Luiziānu nē paldies. Rietumkrasts ir OK, Austrumkrastā zemāk par DC labāk nelīst. Vidienē kā kur, Colorado, Utah ir ok, Oklahoma, Arizona galīgi nav ok. Dienvidrietumu - Jēzu pasargi mani no mēra un proletariāta ASV dienvidrietumos! Idioti ir arī Kanādā. Tikai viņus daudz grūtāk atrast.