Indiāņi

Kā atceraties no šī ieraksta, Kanādā kopumā un atsevišķās provincēs īpaši, ir aktuāls tas neviennozīmīgais indiāņu jautājums. 

Politkorektā un oficiālā versija ir apmēram tāda, kā aprakstīju. Atgādināšu - vienkāršoti ņemot: dzīvoja indiāņi -> atbrauca baltie, nolika viņus vēzītī -> indiāņi zaudēja gandrīz visu savu kulturālo mantojumu -> baltie cykas, vēl piedavām izrāva šos no ģimenēm -> tagad nabaga indiāņi dzīvo kā māk, bet praktiski nemāk nekā, ibo nebija no kā mācīties. Nu tie baltie пидоры kaut kādi, ar vienu vārdu sakot. Getto ierīkoja un pat atvainoties nevīžo kā nākas.

Versija izklausās ļoti pareiza, lai arī, man, kā kārtīgam ciniķim tur daudzi faktori liekas tādi aizdomīgi, kaut vai tas sīkums, ka indiāņu vēsture pat pirms balto atbraukšanas ir galēji asiņaina, līdz pakāpei, kad viņiem kardināli nācās mainīt visu savu varas struktūru un radīt līgumu sistēmu, kuru, kā runā ir nočiepis viens otrs bārdains onkulis un pa bišķim iecepis Meksikas Konstitūcijā, bet te es oftopikā aizeju. 

Lai kā tur būtu, kā gadījās kā ne, sagadījās man parunāt par šo jautājumu ar vēl dažiem vietējiem iedzīvotājiem, tajā skaitā ar vienu métis. Tas métis, starp citu, ļoti sakarīgs onkulis, arī datoriķis. Miera pīpi sapīpējām, mierīgi palikām. Tas kanādiešiem dikti patīk, miera pīpes pīpēt. Un internetā (lasīt: feisbukā) sēdēt. Bet atkal oftopikā aizgāju. 

Nu tad, lūk šajās sarunās uzzināju, ka Kanādā ir arī nepolitkorektais viedoklis par indiāņiem. Starp citu, pats vārds "Indiānis" ir nelabs. Gandrīz kā N-vārds Meksikā. Nu jūs zinat to vārdu, sākas ar "N". Nē, ne "Noobs". Un arī ne "Numismāts".

Nepolitkorektais viedoklis ir šāds: "Tie smerdeļi, ko viņi no sevis iedomājas! Valdība viņiem apmaksā mācības, mājas, dod zemi un katrā darbavietā viņiem ir priekšrocības!" un "Ko viņi te čīks par to, ka nevar dzīvot savā tradicionālajā dzīves stilā, ja viņiem pat tiek dotas harvest rights (ieskaitot jaukteņus) bet viņi turpina rīt saldētas picas un čīkstēt, tā vietā, lai aizietu nomedīt briedi!" un "Tu zini, ka daudzām indiāņu sievietēm, tas ir normāls bizness taisīt maksimāli daudz bērnus, tad laba nauda pabalstos sanāk, bet nu tu jau nojaut, ka neba nu bērniem viņa to naudu tērē." utt, utjpr.

Savukārt skumjā epizode ar nočieptajiem bērneļiem šādā nepolitkorektā gaismā izskatās šādi: "(uz manu jautājumu par to, kā tad ar atbildību, kas teorētiski būtu jāuzņemas baltajiem no sākuma atskanēja histēriski smiekli, pēc brīža sekoja arī paskaidrojums) nu ja, to jau tev noteikti šitie jaunieši sastāstījuši. Gribi zināt  Kanādas valdības loģiku šādai rīcībai? Viņi gribēja izaudzināt britus. Brūnus pēc ādas, bet britus, pēc uzvedības, nu zini, disciplīna skolā, mācības, mācības, mācības, kultūra, manieres un tējas dzeršana. Bet tur sanāca tā problēma, ka tie bērni nekad mūžā nebija saskārušies ar vārdu "nedrīkst" un ar to, ka tad kad ir jābūt klasē, tad ir jābūt klasē un jāklausās skolotājā. Viņiem visa tā mentalitāte nebija savietojama ar britu audzināšanas sistēmu." 

Šis kontrasts starp dažādiem viedokļiem lika man iedziļināties un aizdomāties. Zemāk seko tas, kā es izprotu visu to lietu.

Tātad, dzīvoja reiz indiāņi līdz kamēr atbrauca baltie. Vēstures annālēs ir gana labi aprakstīts, kā gan briti, gan francūži lēnām apguva Kanādas teritorijas. Sākumā sanāca starp slikti un pavisam slikti. Daudzas pirmās kolonijas izmira, pie kam dažas vairākkārtīgi. Skarbi apstākļi, vietējo cilšu uzbrukumi un nepietiekama sagatavotība, iespējams arī motivācija. Bet jāpiezīmē, ka lielākoties runa bija par tirdzniecību - baltie veda cirvjus, zirgus (jā, jā zirgus, ja nu jūs nezinājāt, Ziemeļmeksikā līdz spāņu atbraukšanai zirgu nebija, arī savvaļas mustangi ir spāņu zirgu pēcteči), kviešus, spoguļus, kramu, audumus utml, pretī iepērkot pamatā ādas, daudz, daudz ādas. Un tā problēma, kura saistībā ar aborigēnu noziedzību šobrīd ir aktuāls temats Kanādā manuprāt sākās tieši šajā brīdī, vēlāk paskaidrošu kāpēc.

Tad, pieaugot abu pušu ambīcijām, kā arī eiropiešu kariem savā starpā (UK vs FRA pēcāk arī CAN vs USA) situācija sāka pasliktināties. Kari, posts un iznīcība. Slimības un bads. Bet nevarētu teikt, ka viena puse bija daudz ļaunāka vai labāka kā otra. Tas ka baltie bija viennozīmīgi labāk organizēti karotāji ar nesalīdzināmi labāku bruņojumu ir viens, taču karš ir karš un kā saka "war does not determine who is right, war determine who is left". 

Nu, beidzās tas viss, protams, tāpat kā visās pārējās koloniālajās kampaņās - riebīgie imperiālisti no Eiropas uzvarēja. Tajā pat laikā, lai arī lielākā daļa eiropiešu bija visnotaļ augstās domās par sevi un savu rasi, viņi nenodarbojās ar to, ka slēpa savas tehnoloģijas un zināšanas un jau ap 1850. gadu visi indiāņi dzīvoja pēc savās mājās, celtās ar eiropiešu instrumentiem, izmantojot eiropiešu zināšanas un sāka neglābjami un fundamentāli nodzerties. Tā nodzeršanās vispār ir tāda lieta, kas īpaši raksturīga visām tām kultūrām kurām dabiski nav bijis sava stiprā alkohola. Vai tie būtu indiāņi Ziemeļmeksikā, vai aborigēni austrālijā, dzirdams viens un tas pats stāsts - nezin mēru, dzer kā Koļa, traktorists 1977. gadā ciematā Малохуйсвенка, kaut kur pie Urāliem. Tikai atšķirībā no Koļas, akna amatieru līmenī.

Tad valdība uz to visu skatījās, skatījās un padomāja "Nav kruta" un nolēma ņemt un pārtaisīt visu to paaudzi (btw Austrālijā izmēģināja līdzīgu taktiku). Pilnīgi nesanāca, bērneļi nebija valdāmi, sistēma nestrādāja. 

Un te ir mans skaidrojums, kāpēc nestrādāja. Indiāņiem nebija pieņemti miesas sodi. Bērni bija ļoti patstāvīgi jau no mazotnes. Kopā ar mātēm un tēviem katrs indiāņu bērnelis kaut ko strādāja, ibo no tā bija atkarīga viņu izdzīvošana. Mazākie lasīja zarus ugunij, ogas, sēnes utml. Taisīja kaut ko nebūt, pina grozus vai ko nu viņi tur darīja. Lielāki jau ķēra zivis. Vēl lielāki gāja medībās, karot utml. Sistēma, ka tev ir jādara kaut kas savas komūnas labā bija pati par sevi saprotama, faktiski - neizbēgama. Atnākot eiropiešiem sanāca tā, ka jebkuru darbu varēja izdarīt daudz, daudz efektīvāk. Sākot ar elementāru brieža nomedīšanu no desmit reizes lielāka attāluma, izmantojot karabīni, beidzot ar lietu transportēšanu izmantojot ratus (indiāņi, kā jau kārtīgi nesamaitātie prāti nepazina riteni). Nerunājot par tādiem sīkumiem, kā galdniecības instrumenti, dārzniecības instrumenti, industriāli pīti zveju tīkli n'shit.

Kas nozīmēja to, ka katra indivīda iesaistīšanās savas izdzīvošanas nodrošināšanā vairs nebija obligāta. Situācija vēl pasliktinājās attīstoties valsts sociālajai sistēmai, misionāru skolām utml. Pārtika, medicīna, protams, ne tā, lai dzīvotu kā Donalds Trumps, bet pietiekami, lai izdzīvotu, kas arī bija primārā vērtība gandrīz visu indiāņu vērtību skalā. Šis nodrošinātais izdzīvošanas līmenis plus tajā pašā tradicionālajā sistēmā iekļautā bērnu patstāvība un centrālās autoritātes neesamība faktiski arī degradēja to indiāņu civilizāciju, kas te mita. Tika pašsaprotami uztverts, ka indiāņu bērns var kaut kur iet un kaut ko darīt, tak parūpēsies par sevi pats, galu galā, mūsu senči tā dzīvoja... Kas kā saprotat, ir pretrunā ar kārtīgas britu koloniālās skolas koncepciju. Un tā kā šādi bērni radās tādiem pašiem, par kādu paraugu un autoritāti var būt runa?

Starp citu līdzīgi, kā šobrīd degradējas milzīgs jauniešu slānis Eiropas attīstītajās valstīs. Pārāk maz pienākumu, pārāk labs nodrošinājums. Ne velti gandrīz visas labklājīgās valstis šobrīd pēdējo simts gadu laikā ir piedzīvojušas postošus karus vai badu, vai abus. Arābi Kuveitā, AAE un Saūda Arābijā pirms simts gadiem smiltis uzkoda, saldajā, jo cita nekā nebija ko ēst. Islandieši un Norvēģi sprāga badā ēdot ķērpjus. Par kariem Eiropā pat nesākšu runāt. Faktiski arī Kanādā vēl pirms 150 gadiem ne par kādu labklājību nevarēja runāt. 

Bet tad, pāris paaudzes kārtīgi pastrādāja, pāris jaunas tehnoloģijas, dabas resursu industriāla apguve un Voilā! Visi laimīgi kā cūkas sūdos.

Kanāda šobrīd piedzīvo to periodu, kad bērnus sāk radīt tā paaudze, kas ir saņēmusi mantojumā mājas, kuru hipotekārais kredīts ir nomaksāts un vecie īpašnieki lēnām nomirst, sasniedzot 70-80 un vairāk gadus. Nav nekāda iemesla iespringt. Biju ciemā pie vienas tādas ģimenes, kura saņēma glaunu, divstāvīgu māju mantojumā. Abi strādā minimālā + bišķiņ alga, 3 bērni. 5 kaķi. 3 suņi. Viss mājīgi un forši, bet arī - baigais chill, nejūtu nekādu ambīciju. Miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts.

Cik noprotu, tieši tā pati situācija ir Meksikā un daudz kur Rietumeiropā. Par laimi vai nelaimi, nezinu pat kā teikt, nedraud Latvijai :c)), labklājības līmenis nav tas un līdz hipotekāro kredītu nomaksai strēķīti jāpagaida.

Ok, nu gan pietiks, izplūdu pamatīgi.