Patiesībā, nu jau mazliet vairāk, kā 1/3 sava (teorētiskā) termiņa esmu pavadījis Kanādā. It kā daudz, bet no otras puses - vismaz divtik vēl priekšā.
Vai kas ir savādāk, kopš iepriekšējās reizes, kad aprakstīju kā jūtos?
Nu, vasara tuvojas beigām. Patiesībā varu teikt tā, ka klimatiski vasara Winnipegā ir vienkārši LIELISKA. Kā sākās jūnija otrajā nedēļā tā līdz šim brīdim nav beigusies. Vēl vakar (31. augustā) bija +29. Lietus minimāli, pa visu vasaru, zem lietus tiku divas reizes. Visu laiku saulains un sauss.
Esmu iepazinies ar kaimiņiem, dažiem mājas iemītnieku draugiem un radiniekiem, kas ir devis iespēju redzēt ko vairāk no Kanādas un izbaudīt dažādas aktivitātes.
Jūtos komfotabli savā darba vietā, tādā ziņā, ka zinu ko daru un kā vajag darīt visas tās lietas, kas jādara, ko uzņēmums ir novērtējis piedāvājot man permanentu pilna laika slodzi, kas ir Nr. 1 noteikums, lai es varētu pretendēt uz rezidenta statusu Manitobā. Tiesa, joprojām kremt tas, ka nākas darīt darbu kurā praktiski necik neizmantoju savas zināšas un pieredzi, bet tāds nu ir imigranta liktenis.
Ir iestājusies zināma rutīna sadzīviskā ziņā, tas ir, zini kad, kur un ko jāpērk, kad tiks mazgātas drēbes, cikos jāiet gulēt utml. Plus visu dienu vienāduma sajūta.
Nu jau 2 mēnešus neesmu nopircis pat mazu mazītiņu alus pudelīti/saldējumu/čipsus un tamlīdzīgus kārumus. Taupu naudu. Tas gan nenozīmē, ka nesanāk iedzert - kanādiešiem patīk iedzert un sanāk tikt uzaicinātam iedzert, teiksim, pie kaimiņa.
Bet psiholoģiski atrodos dziļākā ielejā. Atšķirtība no ģimenes ir vēl daudz nepatīkamāka lieta kā šķita sākumā. Sāku saprast, ka trimda var būt ļoti smags sods. Tagad par ģimeni domāju katru rītu un katru vakaru un pa dienas vidu ar. Šodien ir kāzas manai māsai...
Vēl viena smaga lieta - ja pirmajos divos mēnešos kad ierados Kanādā bija daudz lietas, kas tracināja un iekšēji biju jau nolēmis, ka pēc gada braukšu atpakaļ un beigta balle, tad tagad vairs nezinu, kas ir tas "pareizais" lēmums. Tāpat kā nezinu vai vērts strādāt skaistās nākotnes vārdā. Vienā teikumā - nav skaidrs iet pa labi, pa kreisi vai taisni, aizdomas, ka visur zirgu atņems, tikai nav skaidrs ar kādiem nosacījumiem :c)). Respektīvi, nav 100% pārliecības par savas rīcības "pareizību". Tiesa, vienlaicīgi ar smagumu tas ir arī interesanti, man patīk situāciju analīze un lēmumu pieņemšana.
Starp citu, joprojām un pat vēl vairāk tracina visi šie "how are you". Ja sākumā vienkārši uztvēru kā kultūras atšķirību tad tagad sāk nežēlīgi krist uz nerviem. No otras puses, jo diena, jo vairāk pārliecinos, ka kanādieši tiešām ir nesavtīgi un izpalīdzīgi, līdz pārsteidzošai pakāpei. Ļoti jauki ļaudis, ja ne tas "how are you".
Vēl novēroju, ka pamazām mainās ēdienkarte, piena un miltu produktu patēriņš iet mazumā, kamēr dārzeņu, pat tādu, kādus agrāk nekad neesmu ēdis, aug. Sakarā ar visu rutīnu, ieviesies arī režīms ēšanā un rezultāts -10kg. Tur gan, jādomā, vēl ir nopelns gan minētajai ēdienkartes maiņai, gan tam, ka, ka mana darba vieta ir ~5 km no mājas un šo ievērojami biežāk mēroju kājām, kā ar transportu, līdzīgi kā sanāk doties uz veikalu iepirkties - "labais" veikals ir apmēram 6 km no mājām.
Kopumā, spriežot pēc pavadītā laika, domāju, ka grūtākie brīži Kanādā būs nākamie divi mēneši, līdz brīdim, kad būšu pavadījis pusgadu armijā Kanādā. Lai cik dīvaini nebūtu, ļoti bieži dzīvošana šeit man asociējas ar armijā pavadīto laiku.
P.S. Jo vairāk tādu ziņu kā šī, jo vairāk man šķiet, ka doma braukt uz Kanādu bija sasodīti laba.
varbūt tomēr nopērc aliņu/čipsus/saldējumu etc., dzīve liksies jaukāka un smadzenes sāks strādāt, atrast "pareizo" lēmumu.
AtbildētDzēstUn kaut kāda krievu izlēcēja "slima suņa murgi", nav jāņem par pilnu, dzīve Latvijā nav mainījusies.
Par Kanādas ekspedīciju varu spriest, tik cik nu šai blogā ir rakstīts un pagaidām tie secinājumi nu maigi sakot nav tie labākie, protams kā piedzīvojums un jauna pieredze ok, bet nu no ekanomiskā un sadzīves, nu bļin Braslas cietuma tipa kamera un meksikāņa atalgojums un no šeit rakstītā neizskatās, ka kas varētu būtiski mainīties. Ņemot vērā, ka šī bloga autors nekad nav uzskatīts par idiotu, kurš var tikai rakt vai nerakt, tad nu šis Kanādas pasākums ir par 1/3 garām. Laikam jau skarbi sanāca, bet nu ir tāds viedoklis. Nepiekritīšu jaukajai dāmai, ka Latvijā nekas nav mainījies, diemžēl ir, labu speciālistu IT jomā vairs nav, programmētājus un datu centru speciālistus vedam no Baltkrievijas un maksājam gan trīs, gan četras meksikāņu algas, jo vietējie bāleliņi augskolā iet negrib, it īpaši ja viņiem vairs nav astoņpatsmit un galvenais nesaprot ka tur ir jāiet macīties nevis uz kāpnītēm pasēdēt un kaut kā diplomu dabūt. Uz kāpnītēm sedētājiem neviens neko nemaksās.
AtbildētDzēstNav tik viennozīmīgi. Ja runa ir par atalgojumu, tad jā, tas ir minimālais, tikai atšķirība ir tāda, ka šeit ar minimālo atalgojumu ir iespējams gan izdzīvot, gan dzīvot un tā ir fundamentāla atšķirība no Meksikas un Latvijas arī.
DzēstŠobrīd esmu spējīgs sūtīt pusi no sava atalgojuma uz Latviju, kas kaut ko liecina par vietējo ekonomisko stāvokli.
Otrs ir tas, ka pieredzi, ko iegūstu šeit vērtēju ļoti augstu, priekš manis tā ir vērtīgāka, kā visi finansiālie apsvērumi. Nauda te ir, te nav, inflācijas, devalvācijas, krīzes un kaprīzes, bet pieredze paliek. Attiecīgi, pat tad, ja pēc gada neatskatīdamies mukšu prom no Kanādas, domāju, ka nenožēlošu ne dienu šeit pavadītu.
Un visbeidzot, zināmā mērā esmu fatālists ibo uzskatu, ka viss notiek ar kaut kādu tendenci, kas nozīmē, ka pagātnes notikumus bieži vien var novērtēt tikai nākotnes retrospekcijā. Varbūt tas potenciāli "1/3 garām" pasākums pēc diviem gadiem dos man iespēju nopelnīt miljonu, jo būšu neganti labi samācījies angļu valodu.
Vai nodrošināt evakuācijas teritoriju gadījumā, ja islāmisti iebrūk Krievijā.
Bet tas viens arguments, ka varētu strādāt ar IT Latvijā, nevis šeit,jomā, kas nešķiet nedz spējām atbilstoša, nedz kaut cik interesanta, mani tirda dikti. Domāju, ja man tagad LV dotu vismaz Ls 1000 uz rokas sakarīgā kantorī, par IT darbu, brauktu atpakaļ īpaši nedomājot.
Vispār jau satriecoša pieredze Tev tur Kanādā, interesanti un profesionāli apskati, tā kā par to, ka šād aveida pieredze ir vērtējama ar + zīmi es piekrītu.
AtbildētDzēst