Adoptētais meksikānis Huans Karloss

Nu ko, uzēdīsim! Neatkārtošu visu to filosofiju.

Šodienas ēdiens "Adoptētais meksikānis Huans Karloss". Vienkāršoti ņemot - gaļa ar dārzeņiem. Šo ēdienu šeit gatavoju diezgan bieži.

Ko mums vajadzēs (aprēķins uz vienu lielāku cilvēku, kas nav ēdis visu dienu un grib kārtīgi paēst, vai diviem ne tik lieliem vai, ne tik izbadējušamies (rly?) cilvēkiem, vai arī pēc tam ēdīs vēl saldo):

1 oranžu vai dzeltenu papriku;

1 sarkanu papriku;

4 selerijas kātus;

buntīti ar lokiem;

lielās salātu lapas;

gramus 40 rīvētu parmezānu, bet var iztikt ar jebkuru citu cieto sieru, kaut vai Džiugas;

maltus melnos piparus;

apmēram 100 mililitrus čilli banānu mērci - šo ar lieliskiem panākumumiem var aizstāt ar saldu (uzsvars uz SALDU) tomātu mērci kurai pievieno čilli piparus (pievienojot čilli piparus atceramies, ka viss asums ir sēkliņās, nevis mīkstumā, ja no čilli pipara izmet sēkliņas, tad tā pati paprika vien paliek pāri). Spilvas saldā tomātu mērce + marinētie Figaro čilli pipari derēs ideāli;

un, protams, pats galvenais GAĻA. Vajadzēs mums malto gaļu, vienalga cūka/liellops/kāds cits lops, galvenais, lai malta. Viennozīmīgi var izmantot arī sojas granulas. Patiesībā attēlos zemāk ir tieši tās, nevis kāds beigts lops. Cik daudz? A cik gribas? Zemāk redzamajai porcijai izmantoju ap 400 gramu liellopa gaļas ekvivalentu;

Nu un tad ir sāls pēc garšas, mazliet olīveļla cepšanai.

Kopējais pagatavošanas laiks - 20-25 minūtes.

Sakarsējam pannu ar nelielu daudzumu eļļas. Seleriju kātu sagraizam mazos gabaliņos,  metam iekšā pannā. Kamēr seleriju kāti sutinās, tikmēr tādos pašos mazos gabaliņos sagraizam arī abas paprikas. Daram to lēnām un mierīgi, lai dotu iespēju seleriju kātiem vieniem pašiem pasutināties minūtes 3-4. Kad šis laiks ir pagājis, metam klāt pie sakapātās selerijas arī abas paprikas. Samaisam un atļaujam dārzeņiem uz miermīlīgas uguns (1-10 uz 5) turpināt sust. 

Metam uz plīts otru pannu ar vai bez eļļas atkarībā no gaļas tipa. Ja trekna cūkgaļa tad, protams, taukvielas nevajag.  Cepam gaļu. Kamēr gaļa cepās ik pa brītiņam pamaisam dārzeņus un sakapājam lociņus, bet pagaidām ar tiem neko nedaram.

Dārzeņiem sautējoties un gaļai cepoties ņemam lielo šķīvi un, kā vienmēr, izklājam ar lielajām salātlapām. Kad gaļa jau gandrīz, gandrīz gatava un dārzeņi (īpaši selerija) sāk palikt tādi kā caurspīdīgi, tad iekaisam 2/3 no receptei atvēlētā parmezāna dārzeņos, pieberam arī piparus (daudz) un izmaisam kārtīgi. Atstājam vēl uz mirkli uz uguns. Tikmēr pieberam lociņus gaļai un pielejam arī visu receptei paredzēto mērci (zinātāji ievērtējiet mērces nosaukumu attēlā! LOL) izmaisam un atstājam uz mirklīti. Atceramies - pipari dārzeņos, čilli gaļā! Šajā brīdī ņemam nost dārzeņus un beram uz lielā šķīvja ar salātlapām. Pārkaisam atlikošo 1/3 ar parmezānu un beram pāri gaļu ar lociņiem un mērci.

G

Gardi sātīgi, bet vēderu nespiedīs un nebūs pārēšanās sindroma. Ļoti labi piederās gaišais alus, tipa Corona. Diemžēl bildē nav, ibo alus arī nav :c((. 

Labu apetīti!

P.S. Pareizi pagatavotam "Adoptētajam meksikānim Huanam Karlosam" ir jābūt asam. Ja nākamjā dienā sēžot uz poda mazliet svilst dibens, tad viss ir ok!