Kanāda ir federāla valsts, kas nozīmē, ka papildus kopējai federālajai likumdošanai pastāv arī katras provinces/ziemeļu teritorijas lokālā likumdošana. Atšķirības dažos jautājumos ir minimālas, dažos jautājumos visai būtiskas. Piemēram, dažādās provincēs ir dažādi nodokļi. Ja federāli noteiktais, valsts kopējā budžetā ejošais 5% GST (Goods and Services Tax) ir kopējs visā Kanādā, tad provinču PST (Provincial Sales Tax) vai HST (Harmonised Sales Tax) katrā provincē ir dažāds, no 0% Jukonā, Albertā un Nunavutā, līdz 10,5% Prinča Edwarda Salā. Šo nodokļu summa tad arī veido to, ko mēs saprotam ar PVN. Kā redzat PVN dažādās Kanādas vietās atšķiras pat trīs reizes.
Tāpat dažādās provincēs ir dažādi organizēta izglītība, larba likumdošana, valsts apmaksātie servisi utml. Bet jo vairāk sanāk iedziļināties visās Kanādas funkcionēšanas niansēs, jo vairāk iznāk saskarties ar vienu "izlēcējprovinci". Tā, protams, ir Kvebeka.
Faktiski, ja salīdzinam ar Eiropu, tad Kvebeka ir tā vieta, kura visvairāk līdzinās mums ierastai, eiropeiskai kārtībai.
Piemēram, Kvebekā ir valsts finansēti bērnu dārzi, pārējā Kanādā nav. Atsevišķās komūnās ir vieta, kur atstāt bērnu uzraudzībā, bet kopumā nav. Ir kaut kādas subsīdijas bērnu dārziem, bet arī to bērnu dārzu īpaši nav, pa lielam bērnus gana paši vai dod uzraudzīt kaut kādiem pensionāriem, vai aktīvistēm māmiņām.
Kvebekā likumdošanā noteiktais ikgadējais atvaļinājums ir vismaz 4 nedēļas, kamēr pārējā Kanādā - 2 nedēļas. Tas gan nenozīmē, ka citās provincēs nevar saņemt garāku atvaļinājumu kā 2 nedēļas, tieši otrādi. Ja strādā lielā kompānijā, ir ilgs darba stāžs, tad atvaļinājuma ilgums var sasniegt pat 3 mēnešus gadā. Šeit minu tikai obligāto, valsts noteikto.
Kvebekā ir arī viszemākā mācību maksa un visīsākā pirmsaugstskola izglītība. 11 klases, ja kādam interesē. Tieši nodoms pakāpeniski pacelt mācību maksu līdz vidējam Kanādas līmenim, bija par iemeslu 4 mēnešus ilgajiem protestiem un demonstrācijām šā gada pirmajā pusē.
Un jā, viņi runā franciski un regulāri uzrīko pa kādam referendumam, lai iegūtu neatkarību no pārējās Kanādas. Interesanti, ka cik esmu runājis ar cilvēkiem, tik neviens nav sajūsmā par Kvebeku un kvebekiešiem. Absolūtais vairākums manu kolēģu, kuriem nākas nodrošināt servisu Kvebekā, uzskata viņus par rupjākajiem iespējamajiem cilvēkiem. Pats nezinu teikt, ibo viņi ar mani nerunā. Tipisks kvebekietis, kuram piezvani (t.i., piezvani auto servisa kompānijai, lai pasūtītu viņiem darbu) perfektā angļu valodā paskaidro, ka angliski nerunā, šeit ir Kvebeka un ja nevaru piedāvāt franciski runājošu aģentu, tad mums nav ko apspriest. Vēlreiz atkārtošu - perfektā angļu valodā.
Kā esmu minējis arī iepriekš, viņiem ir arī sava imigrācijas shēma. Piemēram, pārējā Kanādā šobrīd ir apturēta federālā imigrācijas plūsma, Kvebekā ne.
Varētu domāt, ka leiputrija zemes virsū, bet ir viens āķis.
Kā minēju iepriekš, Kanāda ir federālai, tai ir arī savs federālais budžets, paralēli provinciālajiem un te nu ir tāds joks, ka provinciālo budžetu katra province tērē pa savam, kamēr federālo lielā Viskanādas valdība sadala provincēm kurām ar savu budžetu nepietiek. Tiek izmantoti neprātīgi sarežģīta sistēma, kā noteikt to, kurai pietiek, kurai ne, bet tā ideja ir panākt stāvokli, ka visā Kanādā var nodrošināt vienādu veselības aprūpi (Kanādā veselības aprūpe ir bezmaksas visiem, pat man, kā strādājošajam), sociālās garantijas utml. Šis maksājums saucas - Equalization payments.
Nu, un kā jūs pareizi sapratāt, Kvebeka ir absolūti lielākais saņēmējs. Ar absolūti saprotot - 3,8 miljardus latu, tuvākais sekotājs, lai cik tas nebūtu dīvaini - Ontario ar 1,7 miljardiem un tad seko Manitoba - 900 miljoni. Ja izdala uz iedzīvotāju daudzumu, tad aina ir pavisam smieklīga. Pirmajā vietā ir Prinča Edvarda Sala, ar 1,2 tūkstošiem uz galviņu, bet viņiem piedodami, tur ne sūda cilvēku nav un vispār, tā ir maza, smieklīga sala, apmēram tik liela, cik Valmieras un Cēsu rajoni kopā. Iedzīvotāju arī +- tikpat. Grūti viņiem. Lai jau tiek. Savukārt otrajā vietā ar 850 latiem uz galviņu ir... Manitoba. Manitoba vispār trūcīga, 93% no vidējā ienākumu līmeņa Kanādā.
Kas tad ir tie, kas citiem dod šo naudu? Pirmkārt un galvenokārt - Alberta, kur vidējais ienākumu daudzums uz vienu iedzīvotāji ir 149% no vidējā Kanādā (lasīt - biezie), un Saskatchewana ar 128%. Abas šīs provinces spēj nodrošināt tādu līmeni pateicoties naftai. Alberta ir vēsturiska naftas ieguves vieta, kamēr Saskatchewanā nesen atrada naftu, kā rezultātā Regīna (galvaspilsēta) no apmēram Winnipegas līmeņa pilsētas ir kļuvusi par bezdievīgi bagātu, Calgary style, pilsētu.
Vēl dodošo provinču vidū ir Britu Kolumbija un Ņūfaundlenda. Kas ir interesanti ar Britu Kolumbiju - viņiem tehniski ienākumu līmenis ir zem vidējā Kanādas, 94%, kas ir tikai mazliet vairāk kā Manitobā, taču arī te ir savi pamatojumi. Britu Kolumbijā ir visai augsts, to cik augsts nezina neviens, nelegālo ienākumu apjoms - pagrīdes, pelēkā ekonomika. Un ko tad viņi tādu dara? Marihuānu audzē :c)) no shit. Esmu redzējis skaitļus, kuros kopējais izaudzētās marihuānas apjoms tiek vērtēts uz 3,3 miljardiem (nevis miljoniem) latu. Nu un, gan saistībā ar to, gan saistībā ar unikālo klimatu, ibo tā ir absolūti siltākā Kanādas province, kurā pat ziemā īsti nesnieg - Klusais okeāns silda un savvaļas pieejamību - ziemeļu lietus meži, kalni, viss kā vajag - ir attīstīts tūrisms un dzīvo daudzi pensionāri. Rezultātā ieplūst daudz nereģistrētas naudas.
BTW, ko viņi ar tik daudz marihuānas dara? To pašu, ko meksikāņi meksikāņi, t.i., ved uz lielāko tirgu pasaulē, kaimņvalsti Meksiku.
Bet atgriežoties pie saviem auniem - Kvebeka nevienam nepatīk, ar visiem lecas, dzīvo savu realitāti, un viņus vēl vajag uzturēt. Parazīti gatavie. Bet nu, arī Eiropā francūži nevienam nepatīk. Citādi - respect, reāli uzlikuši visus uz ausīm.
Pirms pāris nedēļām Kvebekā bija vēlēšanas, kurās uzvarēja Kvebekas partija, tā pati, kura jau pāris reizes ir ierosinājusi neatkarības referendumu. Pārsvars minimāls, taču premjers ir viņu, kas nozīmē, ka visdrīzāk tuvāko pāris gadu laikā būs kārtējais referendums.
Ja nelasījāt, tad uzvaras runas laikā notika maza šaudīšanās, ar sekām. Izskatās, ka tur spriedze augstāku vilni sit, kā SC vs. Homo Latvis. Latvijā vispār ir bijusi kāda politiski motivēta slepkavība? Neatceros tādu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru