svētdiena, 2013. gada 27. janvāris

Pēdējais joks

Nu ir laiks ierakstīt savu personīgo favorītu. Šis joks liek man smieties katru reizi, kad to atceros.

Hebrona, Izraēla. Piektās klases vēstures stunda, tēma - holokausts. Skolotājs aicina skolniekus, kuriem kāds radiniekis ir gājis bojā koncentrācijas nometnē, pastāstīt par to.
Nu, Ihudam vectēvs gāja bojā Aušvicē, Sārai - Būhenvaldē, Benjaminam vecāmāte gan pārdzīvoja nometni, bet zaudēja visus radus. 
Te arī Išmails iesaucas: "Arī mans vectēvs gāja bojā koncentrācijas nometnē."
Skolotājs līdzjūtīgi: "Jā tā ir traģēdija, vai tu zini ko vairāk kā tas notika?"
Išmails: "Zinu gan, nokrita no sargtorņa."
Skolotājs šokā pietrūkstas kājās: "KOA?!?!?"
Išmails: "Es pajokoju."
Skolotājs nomierinās un apsēžas.
Išmails: "Viņš tikai salauza kāju."

2 komentāri:

  1. Mainīt virsrakstu uz: Pēdējais joks esot Kanādā. Tā ja...

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Pēdējais šajā emuārā. Tātad, šajā kontekstā pēdējais ir korekti.

      Dzēst