Baciļi, jedrittvajkociņ!!!

Kā gadījās kā ne, noķēru vīrusu kaut kādu. Bet ne vienkāršu, tak fundamentālu. Nokritu tā, ka 2 dienas nogulēju gultā, tagad trešā diena, it kā no gultas esmu izlīdis, bet ausis sāp, galva sāp, deguns ciet. Slikti vienvārdsakot. Ļoti ceru, ka rīt spēšu iziet uz fronti jo pārāk jau nu dārgi izmaksā slimot. Ap šo brīdi tie ir par  120 latiem mazāk ko es atvedīšu atpakaļ. Ļoti nepatīkams trieciens makam.

Bet kā tad tā? Kanādā taču medicīna visiem bez maksas un sociālās garantijas ka nu tik. Jā medicīna bez maksas, bet ja indivīds saņem atalgojumu balstītu uz nostrādātajām stundām, tad loģiski, ka par nenostrādātajām stundām no darba devēja nekas nepienākas un no valsts pienāksies tikai tad, ja saslimšu pa nopietnam (divas nedēļas un vairāk) un arī nepilnā apmērā, t.i., kaut kādi tur 65% vai cik tur tie procenti no mana vidējā atalgojumu (kas, kā atgādināšu ir minimālā alga + pāris graši).

Secinājums - imigrants slimot nevar atļauties.

Ja nu esmu ķēries pie rakstīšanas, uzrakstīšu par vēl vienu lietu. Lietu, kas kas bija ļoti būtiska manās pārdomās par palikšanu Kanādijā. 

Minēju iepriekš, ka mani pūliņi ir novērtēti tik augstu, lai mani ieceltu ceturkšņa darbinieka godā mūsu nodaļā. Man ir arī glauns raksturojums, kurā aprakstīts, kas tad šiem tik ļoti patīk tajā kā es strādāju. Domāšana out of box, punktualitāte utml. Varētu domāt, ka tas tak ir labi, bet ir šādi tādi apsvērumi, kas liek domāt, ka iespējams, esmu pārcenties un tas ir nācis man par ļaunu. Un lūk kas par lietu.

Kompānijā ik pa laikam publicē iekšējos darba sludinājumus, vakances citās nodaļās gan līdzīgās kā tā kurā strādāju es, gan, teiksim, IT vai cilvēkresursu menedžmenta nodaļās. Vēl vasaras sākumā bija viens tāds sludinājums, uz kuru pieteicos. Protams, ka IT nodaļā. Vakance bija diezgan tuva tam ko es zinu ar pāris caurumiem, bet nekas tāds ko es nevarētu aizlāpīt ļoti ātri. Nu, noraidīja, uz interviju neuzaicināja. Dievs ar viņiem. Bet, kā gadījās kā ne - nākamajā nedēļā pēc tam ieguvu savu ceturkšņa godarakstu parādījās vēl viena vakance, kas bija man ideāli piemērota. Es, protams, spārnots - paskat kāds man grezns diploms, kā mani te vērtē - vakance praktiski rokā. Un... nekā. Atbilde epastā copy/paste tāda pati kā pirmo reizi.

Tas sanāk tā, esmu pietiekami labs, lai pie manis vērstos, kad vajag virsstundas, un dēvētu par ceturkšņa labāko darbinieku, bet tas nav pietiekami labi, lai šajā pašā uzņēmumā man veltītu kaut piecas minūtes, lai parunātu ar mani personīgi.

Var tikai minēt - sludinājumi fiktīvi (kā tas mēdz notikt arī Latvijā), lai tikai būtu publicēti, bet patiesais darbā ņemamais ir zināms jau iepriekš. Vārds un uzvārds nepietiekami kanādisks? Vai pavisam banāli - šitas čalis labi dara to ko viņš dara un tālāk mums absolūti neinteresē ko tas imigrants prot, kaut tik lielā mērā, lai viņam veltītu vienu sarunu. Vai vēl banālāk - vadība lieliski apzinās, ka imigranti, ar tādām vīzām kā man un kas vēlas pretendēt uz imigranta statusu ir piesieti tai kompānijai kurā strādā. Kas nozīmē, ka viņiem nav izvēles un, ka visticamāk, viņi nekur neliksies, strādās vien pie sava aira kamēr dabūs statusu. Tātad vismaz 2 gadus ir garantēts čalis, kas lieliski dara darbu un nevar aiziet strādāt citur, pat ļoti gribot. Nu vienīgais, čalis var aizbraukt atpakaļ, kā mūsu stāstā to daru es, bet cik noprotu tā (imigranti izvēlas braukt atpakaļ) ir ļoti reta parādība un ar to nerēķinās.

Te, starp citu, uzzimējās viens čalis no UK, kurš arī atbrauca strādāt ar tādu pašu vīzu kā man. Tēmēja uz medijiem un ko tur vēl (viņam garš CV ar operatora pieredzi un tamlīdzīgi) dabūja darbu Apple veikalā, par  pārdevēju... Pie kam nepilna laika, jo pilna laika vienkārši nedod. Un alga, ņemot vērā to cik maksā Apple produkti vienkārši smieklīga. Minimālā + 50%. 

Welcome to Capitalism! Bet savā ziņā, kas tur tāds negaidīts vai nesaprotams? Kad Latvijā sāks ievest imigrantus tak jau liks pie airiem un āmura, nevis glaunajās darba vietās kur vietējie dižciltīgie strādās. Vai ne?