Aziāti (lasīt: ķīnieši)

Tā vēsturiski sanāk, ka imigrācija parasti noris viļņveidīgi. Šo viļņveidīgumu nosaka kari, ekonomiskie cikli un tamlīdzīgi un interesanti, ka 1997. gads bija tas, kad sākās viens no intensīvākajiem (uz Kanādu) imigrācijas viļņiem pēdējos 100 gados. Kas notika 1997. gadā? Kāds var iedomāties bez priekšā teikšanas?

1997. gadā Hongkonga atkal nonāca Ķīnas pakļautībā, pēc 99 gadu atrašanās pie Britnijas sāna, ibo 1898. gadā Ķīna to gluži vienkārši bija iznomājusi Britnijai. Šie, jādomā, i nemaz neplānoja atpakaļ dot, bet redz kā sanāca.

Nu un sakarā ar to vesternizētie Hongkongas ķīnieši sāka mukt prom un kā gadījās kā ne, par savu jauno dzīves vietu masveidā izvēlējās Vankūveru, kuru mēdz dēvēt arī par Hongcouver. Tagad Hongkūvera tiek uzskatīta par Ziemeļmeksikānijas Aziātu Galvaspilsētu. Runā, ka Hongkūveras ķīniešu kvartāli esot tik nereāli ķīniski, ka liela daļa no pēdējā laika Holivudas (un neholivudas) filmām, kurās tiek atainota "Ķīnas pilsēta" patiesībā tiek filmētas tieši Vankūverā. Nu, dzīvosim redzēsim, ibo ir tāds plāns, ka pa ceļam uz Latviju varētu izdoties šo pilsētu aplūkot. Ja liktenis būs labvēlīgs.

Bet kādā sakarā es par tiem ķīniešiem? Kā zināms, savu darba laiku pavadu komunicējot ar visādiem šoferiem, mašīnu īpašniekiem, evakuācijas biznesiem utml, un statistiski man sanāk, ka tajā Vankūverā ķīniešu ir vairāk kā neķīniešu. Oficiālā statistika nav tik ķīniska, lai gan 52% Vankūveras iedzīvotāju pirmā (ar to saprotot dzimtā) valoda nav nedz angļu, nedz franču, bet ķīnieši tur tomēr ir 29,4% (bija 2006. gadā, tagad ir tikai vairāk palicis), tādad var domāt, ka vismaz viena trešā daļa no iedzīvotājiem.

Bet, joprojām, kādā sakarā es par tiem ķīniešiem? Esmu novērojis atšķirības mentalitātē. Ar viņiem ir grūti strādāt, brīžiem pat ļoti grūti. Pirmkārt, viņi nemācās angļu valodu (un arī franču ne). Tā laikam visu lielo nāciju iezīme, ka viņi sabrauc ar visu savu ģimeni, kaimiņiem, radiem, draugiem, paziņām, pavāriem un mafiju un tad vārās savā sulā liekot ķekaru uz vietējām valodām, tradīcijām un visu pārējo. Cik nav bijuši šitie Chang Zhang, kuram auto iegādāts 2007. gadā, bet angļu valodu zina apmēram Velgas tantes līmenī. Un tad ej un čakarējies ar tulku. Rrrr. Bet tas nebūtu tas trakākais. Es Kanādijā toleranci esmu samācījies, LOL.

Viņiem ir domāšana ir savādāka. Lasīju, ka aziātiem atšķirībā no rietumniekiem ir dominējošā labā smadzeņu puslode (es domāju, ka bullshit, jo tad viņiem visiem būtu jābūt kreiļiem), bet apmēram tāds iespaids rodas.

Paprasi tādam ķīnietim, lai nosauc pēdējos 7 šasijas numura simbolus. Viņš a) nezinās, kas tā šasija tāda ir; b) pat ja spēsi paskaidrot, kas ir šasija, nebūs spējīgs to numuru atrast; c) ja zinās, kas ir šasija un kur atrast numuru nosauks pēdējos 4 simbolus; d) nosauks pēdējos 6 simbolus; e) mēģinās iesmērēt auto reģistrācijas numuru; f) dos savu mobilā telefona numuru vai beigu beigās teiks meklē pēc vārda, numura nav un nemeklēs. Pēc vārda... Jūs apmēram nojaušat cik pasaulē ir Kang Zhang? Vai Chi Wong? Par pasaulē populārāko uzvāru Lee es pat nerunāju. Xeung Quing vēl var mēģināt atrast, bet arī tā un tā.

Mēģinot noskaidrot kur ir auto - t.i., adresi - nosauks 123212 Kautkādaturiela. Kad tu 5x pārprasīsi vai adrese ir pareiza, jo nevari tādu atrast datubāzē viņš visas reizes apstiprinās, ka jā, tieši tāda ir adrese kur stāvvietā atrodas auto. Beigās izrādīsies, ka 12 ir dzīvokļa numurs un 3212 ir mājas numurs, bet viņam pat prātā neienāks to tev pateikt.

Viņi nekad nezin savu telefonu, bet nekad neatzīstas, ka nezin. Pēc protokola man ir jāiegūst telefona numur suz kuru atzvanīt ja nu kādi jautājumi. Ja es dzirdu, ka pēc 4/5 cipara viņš sāk minstināties, tad skaidrs, numur nezin, bet kaut kādus ciparus nosauks vienalga un 90% gadījumu, kad tiešām izrādas, ka vajag atzvanīt to nav iespējams izdarīt jo telefonu paceļ kaut kāds pilnīgi nesaistīts cilvēks.

Tad ir tāda radikāla nespēja atbildēt uz jautājumu precīzi, tendence stāstīt kaut ko, ko es nemaz nejautāju utt. Tie visi it kā ir sīkumi, bet kad tas atkārtojas ar apskaužamu regularitāti un tiešām apgrūtina darbu, tas paliek reāli tracinoši.

Bet, galu galā, kādā sakarā es par tiem ķīniešiem?! Tādā, ka ja Latvijā viņus sāks ievest, būs jāmācās komunicēt un nopietni jāmācās. Par strādīgumu un tamlīdzīgi neko nesako, ibo neko nezinu, bet komunikācijas ziņā tik grūti nav bijis ne ar vienu citu nāciju. 

Kas interesanti, ar korejiešiem ir vienkāršāk. Esmu pat iemanījies atšķirt zīmīgākos korejiešu uzvārdus no ķīniešu uzvārdiem :c)).