Kur ir mana lidmašīna?

Kā gadījās, kā ne, nonācu es mājās pie viena izbijušā fermera. Lai gan nekā pārdabiska tur nav, ibo šis izbijušais fermeris ir mājas, kurā īrēju istabu, īpašnieces tēvs. Kaut kā nejauši pirms mēnešiem 2 viņš bija te ieklīdis, mazliet iedzērām šņabi, parunājām par šo, par to un tad sanāca tā, ka viņam tā kā datoru vajadzēja pārinstalēt, ko es ar lielu prieku uzņēmos darīt, kā barteri sarunājot lidojumu ar viņa divvietīgo lidmašīnu. 

Kā gadījās, kā ne, pirms nedēļas viņš uzzīmējās atkal (par uzzīmēšanās apstākļiem citā ierakstā), atkal mazliet iedzērām un izrādījās, ka viņam ir ne tikai lidmašīna, bet arī karabīne.

Un kā ieplānots, vakar, kopā ar viņu devos uz viņu rančo, kilometrus 80 no vietas kur dzīvoju, bet kā izrādās ļoti netālu no vietas, kur pēdējo reizi biju izbraukumā pie dabas, zivis ķert ar sojas desām.

Ieradāmies vakarā, uz līdzenas vietas devāmies pie lidmašīnas, laika apstākļi bija ideāli lidošanai. 

Lidmašīna ir tik viegla, ka viens cilvēks aiz astes to var aizvilkt pa pļavu.

Divvietīga, neliela, pasažieri sēž viens aiz otra.

Vadība gaužām vienkārša, nekādu autopilotu vai kā cita. Un arī nav degvielas līmeņa rādītāja :cD

Paceļās un nolaižās pļavā parastajā. Patiesībā biju pārsteigts par to, pa cik nelīdzenu virsmu ar šito verķi var ieskrieties. Ar auto tur tā īsti pat nepabraukt.

Starp citu izbijušo fermeri sauc... Andis :cDDD, nu labi, Andy, bet vienalga reāli rēcīgi. Tātad, mazliet palidojām, ibo Andy teica, ka degvielas esot maz. Nu, pat tās 10 minūtes bija kaut kas pilnīgi ūber.

Dodoties atpakaļ no lidmašīnas Andy pamanīja, ka manu uzmanību ir piesaistījis ATV.

Andy pielēja bāku, izsniedza atslēgas un es devos pabraukāt.

Braukājot pa vietējiem laukiem, sajutos kā Latvijā.

Pilnīgi nostaļģija parāva.

Pēcāk mazliet iedzērām, mazliet parunājām un nākamajā rītā izrādījās, ka jābrauc ir pēc degvielas, jo īstā lidošana būšot tikai šodien. Pielējām bākas un devāmies lidot. Tā kā no lidmašīnas visas bildes vienādi sūdīgas un pamatā spārnus un ar mazajām mušiņām notašķītos stiklus var redzēt, neko dižu nesafotografēju.

Vienīgi šo ieliku, lai būtu redzams tas purvs kurā zivis ķēru. No augšas izrādījās, ka tas purvs ir milzīgs un daudz pareizāka ideja būtu tur doties ar laivu, nevis mēģināt brist.

Pēc lidojuma vēl viens izrbauciens ar ATV.

Tikai šoreiz pa bišķi grūtāk izbraucamām vietām. Lidojot ar lidmašīnu izplānoju maršrutu, pa kurām  stigām varētu izbraukt. 

Un tad pienāca laiks karabīnei.

Karabīne izrādījās .270 kalibra Winchester Model 70, kas tiek uzskatīta par vienu no sakarīgākajām medību karabīnēm. Pie kam aprīkota ar Bushnell 4x32 optiku. Zvērīgs šaujamrīks, paredzēts briežu medībām, jūtams atsitiens, zilums uz pleca :cD

Pēc tam izrādījās, ka karabīnes patiesībā ir divas. Vēl Andy īpašumā ir treniņiem ideāli piemērots .22 rimfire Marlin pusautomāts ar 5 patronu aptveri. (precīzu modeli aizmirsu). Atsitiens nekāds, ļoti lēta munīcija, skaņa šaujot īpaši nepārspēj gaiseni.

Kopumā tāds kārtīgs puikas slapjā sapņa piepildījums sanāca.

Starp citu, interesanti piezīmēt, ka arī Andy ir imigrants. 70to beigās ieradās no UK, vēl līdz šim brīdim var just britu akcentu. Apprecējās ar kanādieti, uztaisīja divas meitas, audzēja govis - lielās fermas izkonkurēja, tagad strādā par darbmācības skolotāju nelielā pilsētiņā. Kļuvis par Kanādas pilsoni un uz UK vairs negrib ne pa kam.