Kas ir tieši par vienu mazāk kā L:ietuva...
Protams, kopējais skaits ir mazliet lielāks - 5 sudraba un 12 bronzas, taču paši viņi ir ļoti saskumuši par šiem panākumiem. Nekas, nāks Ziemas spēles, gan garastāvoklis uzlabosies.
Sports, te, Kanādā, ir liels bizness. To var manīt visapkārt. Informatīvā telpa ir daudz vairāk piesātināta (jeb piesārņota, netieku gudrs) kā Latvijā. Skaidrs - iedzīvotāju daudzums cits un rocība cita, var atļauties. Taču čīkst tāpat kā Latvijā, ka par maz, par maz...
Taču tas, kas man patiesi patīk - Kanādā ir ļoti attīstītas jauktās cīņu mākslas jeb MMA. Kā nekā, no Kanādas nāk Georges St-Pierre, kurš tiek uzskatīts par TOP 3 onkuli uz planētas šobrīd. Ir arī vairāki ļoti, ļoti daudzsološi cīnītāji. Par MMA popularitāti liecina kaut vai šis fakts GSP tika pasludināts par gada atlētu 2008., 2009. un 2010. gadā. Tieši krātiņa cīnītājs nevis kaut kāds hokejists vai kērlingists. Un jādomā, ka tikai GSP traumas 2011. gadā liedza viņam atkārtot šo panākumu.
Sakarā ar visu to gribēju minēt, ka kanādieši principā ir diezgan sportiski ļautiņi. Pa pilsētu skraida, ar riteņiem braukā, ar laivām airē visu vecumu cilvēki. Tie kam resnais vēders vai nodzertās aknas neļauj tik labi skraidīt spēlē golfu. Tā ir viena apsēstība, golfa laukumi te ir viens pie otra. Vai arī kērlingu... Kas ir otra apsēstība.
Ja vēders ir tik ļoti resns, ka nemaz nevar neko, tad vismaz pa televizoru dikti skatās un jūt līdzi. Te korupcijas skandāls bija, par brīvbiļetēm uz kaut kādām "pareizajām" vietām hokeja hallē visādiem, par nodokļu maksātāju naudu apmaksātiem ļautiņiem. Tas bija liels un svarīgs notikums, par to rakstīja, to apsprieda. Savukārt lielākais sausums pēdējos 60 gados tepat aiz robežas nevienam neinteresē.
Rakstot šo sapratu, ka neko neesmu dzirdējis par operu Winnipegā, sāku meklēt, nu, ir tāda lieta, kas saucas "Manitobas opera", un rāda apmēram izrādes 7-8 gadā. Ar izrādes es saprotu seansus, kamēr iestudējumi ir 2-3. Reāli skumji. Aiziešu uz to māju paskatīties no ārpuses...
Bet kopumā jāska tā - nav man sajūtas, ka te ir kultūra, jeb, kā man sagadījās ar vienu vietējo mazliet nostāties opozīcijā, tas, ko es saprotu ar "kultūra" nesakrīt ar to, ko šeit saprot kā "kultūra". Kas ir loģiski - Kanādai nav vēstures. Viss, kas ir bijis līdz baltajiem cilvēkiem ir par 99% aizmirsts un tā, kā indiāņi ar būvniecību (tādā nozīmē, kā akmens/cementa) neaizrāvās un ar metāliem nedraudzējās, tad arī nav īpaši ko izrakt un izstudēt. Kas arī izskaidro to acīmredzami Ziemeļmeksikai raksturīgo egocentrismu un apsēstību ar sevi.
Tas ir nomācoši, staigā pa lielu pilsētu un vecākā ēka ko te var atrast ir 160 gadus veca. Un vecākas par 100 gadiem te ir 9 ēkas... 3 no tām bankas.
Aizdomājos, kas tad ir tas, kas identificē kanādieti, ibo ir kaut kas tāds, kas nepārprotami asociējas ar šiem cilvēkiem, pie kam labā nozīmē, bet kultūra, ēdienkarte un apģērbs tas nav. Padomāšu. Uzrakstīšu.
Tas, ka viņi nav muzikāli, vēl nenozīmē, ka viņiem nav kultūras. Kā ar mākslu? Labi, nav skaistu, senu ēku, toties viņiem noteikti ir pietiekams finansējums, lai raktu mamutu un dinozauru kaulus, kurus izstādīt muzejā. Arī sava veida kultūra.
AtbildētDzēst