Kanādas ekonomikas Déjà vu

Pretstatā manis iedomātajam, Kanāda patiesībā ir servisa ekonomika. Protams, ir nafta un citi dabīgie resursi, taču šajās sfērās ir nodarbināts pavisam neliels iedzīvotāju skaits - visur, kur runa ir par dabīgajiem resursiem, valda modernākās tehnoloģijas, kas nozīmē, ka cilvēks uzrauga, bet visu dara automātika. Vienīgais reģions, kur var runāt par vērā ņemamu cilvēku iesaisti resursu apguvē ir Albertas ziemeļi, apgabali ap fort McMurray un arī, lielā mērā pateicoties tam, ka tur notiek intensīva apbūve un infrastruktūras izveide. Domāju, ka brīdī, kad infrastruktūra būs ierīkota servisā iesaistīto procents pieaugs dramatiski.

Apskatot visu Kanādu - 75% strādā apkalpojošajā un servisa sfērā. No tiem 10(!)% procenti mazumtirdzniecībā un vēl 10(!!!)% apdrošināšana/finansu pakalpojumi. Brīžiem šķiet, ka Latvijā visi strādā apkalpojošajā sfērā, taču nē - oficiālā statistika - 61%. 

Man šķita savdabīgi, ka notiek tieši tie paši procesi, kas Latvijā - rūpnīcas veras ciet, tiek likvidētas - produkciju iepērk no Ķīnas, vai arī tiek pārceltas uz jaunattīstības valstīm. Fermeri bankrotē viens pēc otra - nespēj izturēt konkurenci ar lielajām korporatīvā tipa lauksaimniecībām. Agrāk, kā viena no iespējām ienesīgam sezonālajam darbam bija darbs rančo, tagad nekas tāds nav iespējams.

Tāpat latvieša sirdij tuvs temats - gandrīz pilnībā apstādinātā zvejniecība Atlantijas piekrastē. Agrāk tas bija milzīgs bizness, taču vienā jaukā dienā valdība paziņoja - viss, tagad kvotas. Un kvotas tādas, ka no visas zvejniecības, labi ja 10% palikuši pāri. Rezultātā Atlantijas provincēs bezdarbs 10-14% jau otro gadu desmitu. 

Vēl interesantāk ir tas, ka arī šeit notiek ekonomiskā ceļošana, no minētajām Atlantijas provincēm bijušie zvejnieki brauc srādāt uz Fort McMurray, par celtniekiem, naftas pumpētājiem utml. Dzīvo vagoniņos, pelna milzīgu naudu (50 000 lati gadā skaitās nu tā, nekas īpašs) un dzer. Ko nenodzer, to ved mājās.

No provincēm, kas tuvāk, tā pati Sakatchewana vai manējā - Manitoba, bijuši fermeri brauc uz Albertu strādāt uz 2 nedēļ maiņām. 

Taču par to neviens pārāk nesatraucas - galu galā, brauc jau tikai pa vienu valsti, nevis uz ārzemēm. Tas nekas, ka no Nova Scotia Atlantijas piekrastē līdz Fort McMurray ir divreiz tālāk, kā no Latvijas līdz Īrijai

Celtniecībā un lauksaimniecībā (ar to domātas ir lielās korporācijas, nevis bankrotējušie fermeri) arī desmitiem reižu dzirdēts stāsts - kaut kādi viesstrādnieki, tikai atšķirībā no tadžikiem Krievijā, austrumeiropiešiem UK un filipīniešiem Saūda Arābijā, Kanādā tie ir latīņamerikāņi, pie kam tas tiek organizēts valstiskā līmenī. Tas ir, Kanādas valdība parunā ar Jamaikas valdību un sarunā, ka Jamaika  atsūtīs divus iepakojumus ar peruāņiem uz sezonu, pastrādāt. Pēcāk kanādieši viņus nosūtīs atpakaļ. SAWP ir viena tāda programma.

Un, nenoliedzami, Kanādas ekonomika slimo ar Holandiešu slimību. Kanādas dolārs ir diezgan pieaudzis vērtībā, domāju atceraties laikus, kad tas grozījās ap 30 santīmiem, tagad praktiski ir sasniedzis paritāti (pāris reizes pat noķēru brīžus, kad vērtībā pārsniedza) ar USD. Pat pēc tā, ar kādu kursu Swedbanka maina CAD pret LVL redzu, ka CAD ir tendence uz augšanu, kas, protams ir tiešs iemesls tam, kādēļ ekonomika pamazām kļūst par apkalpojošo, jo no saražotā reāli var eksportēt tikai kaut ko augsti tehnoloģisku un/vai ekskluzīvu. Lidmašīnas piemēram ROFL (čau Valter). Vilcienus (Valter?). Mobilos telefonus utml. Ontario dienvidu daļā ir daudz mašīnbūves (tipa Ford, Toyota utml) rūpnīcas, kur daudzas lielās auto kompānijas taisa Ziemeļamerikas tirgum domātās versijas vai arī ražo noteiktus modeļus. Montreālā, savukārt, ir daudzas datorspēļu firmas ieperinājušās vai atvērušas filiāles, tā gan nav tāda "īsta" ražošana, bet nauda nāk šā vai tā.

Tik tālu viss neviennozīmīgi, taču ir arī ļoti labi izdomātas lietas. Piemēram, pazīstu vienu tādu izbijušo fermeri, kurš jaunībā bija pabeidzis kaut kādu tur metālapstrādes tehnikumu UK, tad atbrauca uz Kanādu (80to sākumā), apprecējās, kļuva par fermeri, sākumā gāja labi, tad sliktāk. Pirms pāris gadiem saprata, ka nav labi un pārdeva visas govis. Jautājums, ko darīt? Aizgāja uz kursiem, skolotāja un pēc gada ieguva tiesības mācīt skolēniem darbmācību, ibo kvalifikācija metālapstrādes profesionālis+skolotājs=industriālais mākslinieks, kas dod iespējas mācīt. Un to esmu bieži dzirdējis, ka iespējas pārkvalificēties Kanādā ir tiešām labas. Cik gadus Latvijā jāmācās, lai varētu citiem mācīt? 8?

Vēl vajag atcerēties, kādas ir sociālās garantijas. Šeit vienkārši nav iespējams, ka ar Kanādas pilsoni notiks kaut kas slikts. Pirmkārt jau, agrāk minēju minimālo algu, ap Ls 700, atkarībā no provinces. Saņemot mazāk kā ~20000$ gadā, nodokļu atvieglojumi (t.i., valdība naudu atpakaļ pārskaita, kas nodokļos atvilkta). Daudz mazāki pievienotie nodokļi kā Latvijā, daudzām lietām nemaz nav nodokļu. Valsts apmaksātie medicīniskie pakalpojumi visiem utml.

Taču visā tajā lietā ir viens kritisks moments. Kanādas ir blakus Meksikai. Meksika ir galvenais Kanādas tirdzniecības partneris, ar galvenais saprotot to, ka 75% preču un materiālu Kanāda eksportē un 63% importē no Meksikas. Eksports kā tāds ir 30% no Kanādas IKP, it kā diez gan daudz. BTW, nākamais būtiskākais Kanādas ekonomikas partneris ir UK, 5%. LOL.

Arī daudzi apkalpojošie un servisa pakalpojumi no Meksikas tiek outsorcēti uz Kanādu. Es zinu, ibo vismaz 70%  no darba ko daru ir domāts tieši Meksikai.

Kanādas IKP absolūtos skaitļos ir 10tais pasaulē, jeb 870 miljardi pret Latvijas 14,5 miljardiem, jeb 61 reizi lielāks. Uz vienu iedzīvotāju starpība ir 3 reizes. Inflācija zem 2%.

Land of plenty...

Tikai viena lieta, Kanāda labākajās tradīcijās ir parādā, pie kam būtiski. Latvijas publiskais parāds, ja nemaldos ir kaut kādi ~35% no IKP, Kanādā tie ir 85%. Un mēs zinam, ka parādus šad tad nākas atdot. Bezdeficīta budžets te nav manīts jau sen.

Kopumā, sistēma strādā, ir jomas, kurās darbu atrast ir viegli - tālbraucēji šofi, metinātāji, santehniķi, galdnieki utml.

Te ir arī tāda ļoti īpatnēja attieksme pret tiem, kas bez angļu valodas runā arī franciski. Jebkurā vietā, jebkurā amatā tikai par to vien, ka tu proti franciski tu praktiski bez jautājumiem saņem par apmēram 2 dolāriem lielāku algu. Stundā. Kas nozīmē papildus ~ Ls 160 mēnesī. Tas nenozīmē, ka darbs ir franciski, tas tik tiešām ir tikai tāpēc, ka esi bilinguāls un kā tāds skaities noderīgāks sabiedrībai un kādreiz tava valoda varbūt kādā mistiskā situācijā noderēs.

Respektīvi, ja kāds māk gan angliski, gan franciski, tad daudzas durvis ir stipri plašāk atvērtas.