No Latvijas strādāt pie buržujiem ir aizbraukuši ne tikai tie, kas ir parādos, bez darba un tamlīdzīgi. Bez ekonomiskā faktora vēl ir arī neapmierinātība ar savu valsti, valdību un kārtību kā notiek lietas. Nebiju parādos, man bija labs darbs, labi kolēģi un vadība (nezinu kāpēc, bet kolēģi un vadība nav viens un tas pats :cP). Nekādu tādu spiedīgu un fundamentālu ekonomisku problēmu, taču šī neapmierinātība un pārliecība, ka Latvijā viss ir slikti, tā gan bija. Ar prātu bija tā apziņa, ka, protams, Āfrikānijā, Āzijā un citur ir sliktāk. Galu galā, pats esmu bijis mazākattīstītās (lai ko tas arī nozīmētu) valstīs kā Latvija. Bet tomēr...
Tā pat, kā mums patīk vērot mūžīgi atkārtojošos futbolu, hokeju, boksu, lai redzētu kurš tad šoreiz būs tabulas galvgalī, tāpat nopietni onkuļi un tantes no
Legatum Institute regulāri publicē tādas tabulas, tikai komandu un sportistu vietā tur ir valstis.
Tās ir tās pašas tabulas, kuras pēc tam spamo pa masu mēdijiem ar skumjiem komentāriem par savas valsts pozīciju un skaudību par kaimiņiem (jā, apskatījos to sarakstu, atkal karstasinīgie Kalevalisti priekšā, jedritvaikociņ').
Tad nu lūk, onkuļi un tantes no minētā (visdrīzāk Masonu uzturētā) institūta ir izveidojuši arī 2012. gada indeksu, kuru var aplūkot
šeit. Tiem, kam slinkums pa mājas lapu vandīties, ir iespēja visu to pētījumu novilkt
šeit.
Nu, Kānādija ir 6tā, Latvija 47tā, aiz Malaizijas un Kazakstānas, bet priekšā Grieķijai, LOL. Par ekonomiku jau izteicos, par izglītību neko nezinu, par drošību būtu spriest muļķīgi - dzīvoju Kanādijas noziedzības galvaspilsētā (dur vairāk kā Latvijā, zog mazāk, marihuānu smēķē katrs ceturtais, mašīnas zog, lai izklaidētos), veselība turās, paldies, par buržuju kapitālu neko nezinu, toties par valdību gan izteikšos, ibo tas ir tas bubulis, kas Latvijā tiek piesaukts ja vajag aprakstīt Sātanu un visus viņa mazos radiniekus.
Latvijā ir izplatīts viedoklis: "Es jau labprāt maksātu tos nodokļus, ja viņi (Sātans un viņa mazie radinieki) par to naudu neshēmotu/nefinansētu savas partijas/liktu lietā kur vajag (vajadzīgo pasvītrot)" vai "Viņi tur visi zagļi tāpat, īpašāki par visiem citiem, uz viņiem likumi neattiecas."
Atklāšu jums noslēpumu - Kanādijā Sātans ir tieši tik pat melns, tikai viņam labāki preses aģenti un viņu no bērnības dresē pareizi runāt.
Pāris piemēri:
Adscam - ar šo saķēzījās Liberālā partija. No 1996. līdz 2004. gadam Kvebekā bija aktīva valdības sponsorprogramma, kuras ietvaros bija paredzēts kapaņu veidā informēt Kvebekas iedzīvotājus par Kanādijas valdības nopelniem Kvebekas ekonomikas attīstībā, kā arī citas aktivitātes, lai pretdarbotos separātistiem (tajā laikā bija aktuāls kārtējais Kvebekas neatkarības referendums). Kad atklājās, ka lauvas tiesa no reklāmas aktivitātēm paredzētās naudas nonāca pie dažādām firmām, kuras par to paveica minimālu vai nekādu darbu, daļu naudas tālāk nododot partijas cilvēkiem, vēlēšanu kampaņu finansēšanai, tad programmu pārtrauca.
Zaudējumi - ap 14 miljoniem dolāru un trīs tipāži cietumā uz 30 - 42 mēnešiem.
ETS Scandal - šis ir izteikti latvisks skandāls. Vienam kantorim piešķīra kontraktu 400 miljonu vērtībā, neievērojot likumdošanas normas, politiski piesedzot, uzrakstot pareizu specifikācu utt. Tiesāšanās ilgsts no 2009. gada un joprojām nav tikuši skaidrībā. Jā, btw, runa ir par datortehniku un tās apkalpošanu valsts pārvaldes vajadzībām. Stipri līdzīgi mūsu vilcienu stāstam.
Robocall - mans favorīts. Pēdējās vēlēšanās (2011. gadā) nezināmi ļaundari visnotaļ tehniski asprātīgā veidā realizēja tādu triku - automatizēta sistēma zvanīja vēlētājiem un informēja, ka viņiem ir jāiet balsot uz noteiktu adresi, kurā, patiesībā, nebija iespējams nobalsot, tādējādi daļa vēlētāju vienkārši nenobalsoja un pastāv viedoklis, ka dažās vietās tas izšķīra vēlēšanu rezultātus.
Tad protams, ir visi mazie gariņi, kas iekrīt kaut kādos mazos sūdiņos un nosmērējas līdz ausīm. Aktuāls piemērs - Londonas (tās kas Ontario nevis UK) mērs pieķerts par pašvaldības līdzekļiem rīkojam sava dēla kāzu banketu... nieks vien tur ir ~20 tūkstoši, bet nesmukums pa visu seju.
Atcerējos, Winnipegā ir (būs)(kaut kad) sava
gaismas ebreju/ukraiņu/idiāņu (viņi vēl nav tikuši skaidrībā) pāridarījumu pils. Saucas
Cilvēktiesību muzejs. Tur normālas bildes nav, ielikšu savējo:
Starp citu, muzeja siluets ir salīdzināts gan ar WWI vāciešu armijas ķiverēm, gan izstieptu vidējo pirkstu, kuru valdība rāda nodokļu maksātājiem :c)).
Problēmas ar šo ēku ir daudz. Sākot ar to, ka indiāņi ir apvainojušies jo muzejs it kā uzcelts uz viņu svētajām zemēm. Nu, pieņemsim, kuram reāli interesē ko domā indiāņi?
Sākotnēji ekspozīcijā bija paredzētas pamatekspozīcijas. Viena veltīta tradicionālajiem čīkstuļiem - ebrejiem, otra - indiāņiem. Tad sadumpojās ukraiņi, kuru pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā paaudzē te ir daudz, viņiem tak arī ir savs, mazais, holokaustiņš - Голодомор*. Apvainojumi favorītismā, žīdu lobijs un kas tik vēl tiek piesaukts.
* Ja kāds apvainojās uz šo rindu autoru par augstāk formulētajiem izteikumiem par traģiskajiem notikumiem ebreju un citu tautu/nāciju vēsturē, tad tā ir viņa personīgā problēma. Autors nekādā veidā neatbalsta šādu genocīdu, taču viņam ir problemātiski akceptēt to, ka kaut kādi subjekti uz sen mirušu cilvēku rēķina taisa biznesu, ar visiem saviem Vīzentālu-Šmīzentālu centriem, pseido līdzjūtību, lai dabūtu celtniecības kontraktu un ekonomisku interešu pamatotām skumjām par bada nāvē mirušiem ukraiņu bērniem. Ja kāds vēlas darīt kaut ko lietas labā, tad, lai iet un pabaro kādu, kam nav ko ēst, tā vietā, lai stutētu kārtējo arhitektonisko šedevru.
Un tad, protams, ir finansiālās problēmas. Federālā valdība piešķīra 100 miljonus būvniecībai un 22komats-ciktur miljonus gadā, uzturēšanai. Muzeja izmaksas šobrīd tiek lēstas ap 360 miljoniem, atvēršanas datumi vairākas reizes ir pārbīdīti, bet tagad konkrēti apsolīja, ka atvērs 2014. Зуб даю!
Bet, protams, ar 100 miljoniem galīgi nepietiek. Pārējo (150) miljonus apsolījās samest Muzeja Draugi - sponsoru, mecenātu un vienkārši naudas atmazgātāju labu cilvēku grupa. Privātā, kārtā. So far so good, bet tavu neražu, nekādīgi viņi nevar savākt vajadzīgos ziedojumus. Neko, tak paņems bankā, kredītā un iedos valstij, lai ceļ! Galu galā, pirmais nacionālais muzejs Kanādijā ārpus Ottawas.
Tikai jautājums, kurš to kredītu garantēs? Stulbs jautājums, Manitobas valdība protams. Nu un te jau sāk mazliet smirdēt.
Patiesībā eleganta shēma, es jums teikšu. Kredīts, starp citu uz 35 miljoniem. Bet problēma vēl tāda, ka valdība garantē arī procentus un pēc patreizējām likmēm un termiņiem sanāk, ka Valsts, lai dabūtu no privātpersonām un biznesiem ziedojumu, pati garantē kredītus, kas paņemti, lai šos ziedojumus varētu vispār ziedot ar visiem procentiem - 56 miljoni. Kopējā tāme tam muzejam šobrīd ir 357,5 miljoni, kas ir krietni vairāk kā plānot sākumā. Ir visādi mistiski kredīti, aizņēmumi, papildfinansējumi un joprojām nepietiek naudas. Kā papildus bonuss no muzeja pēkšņi aizgāja virkne ar vadošiem darbiniekiem.
Būs interesanti paskatīties, apmēram pēc cik ilga laika Manitoba sāks atmaksāt šo "ziedojumu" bankām.
Un pats labākais, muzeja vadība plānot, ka muzejs ienesīs apmēram 89 miljonus dolāru gadā. To es gribu redzēt patiesi, kā viņi to taisās panākt.
Un noslēgumam, katra latviešu autobraucēju sirdij tuvā tēma - fotoradari. Winnipegā tikko beidzās 7 gadu termiņš, kopš tika uzstādītas satiksmes kameras un publiskā diskusija gāja augstos toņos, līdz tam, ka a) kā gadījās, kā ne, atklātībā nonāca dokuments, kurā skaidri un gaiši
bija ierakstīts, ka iemesls kāpēc izvēlētas kameras nevis ceļu policisti ir ienākumi budžetā, nevis drošība; b) neskatoties ne uz ko, tika noslēgts jauns līgums, jo tas
sola vēl lielākus ienākumus budžetā - jaunākas tehnoloģijas, zemākas izmaksas, blablabla.
Starp citu, esmu saskāries arī ar pašu kanādiešu neapmierinātību ar savu valdību un politiķiem kopumā. Šajā ziņā viss tas pats... Protams, ignorances līmenis nav tāds kā Latvijā, bet kopumā, blēdās gan pa lielam, gan pa mazam. Varbūt ne tik daudz un bieži, vai, varbūt vienkārši pieredzes vairāk un dara to gudrāk. Iespējams arī, ka tāds ikdienas kārdinājums ir mazāks - galu galā pārticības līmenis augstāks.
Nobeigums sekos...
