svētdiena, 2012. gada 18. novembris

Skybridge ziemassvētki

Daļēji atbildot uz komentārā izteiktajiem jautājumiem.
Pirmā interesantā lieta - biļete uz uzņēmuma Ziemassvētku pasākumu ir maksas - 10$ dolāri. Katrs no darbiniekiem var ņemt līdzi arī vienu nedarbinieku - bet arī nedarbiniekam ir jāpērk biļete. Nu, nav tik traki kā izklausās, jo ja ierodies starp 17:30 un 18:15, tad biļetes naudu atdod, tiesa, tikai par darbinieku ne par darbinieka līdzi paņemto personu. 
No vienas puses - saprotu biļetes loģiku attiecībā uz darbiniekiem, ibo tādā veidā viņi ļoti labi zin cik cilvēki ieradīsies + cilvēki ir motivēti ierasties laicīgi - lai atgūtu naudu. No otras puses, nu c'mon... darbinieka sievai/vīram/whatever jāmaksā par Ziemassvētku pasākumu...
Pasākums notika Regent Casino Hotel. Banketu zāle, 8-9 vietīgi galdi, numurēti. Vakariņas tiek izsniegtas buffet style, t.i., galdiņi pēc kārtas dodas saņemt paiku. Izvēle - gaļa 5 dažādos veidos (nezinu kapēc, bet populāri ir pelmeņi), mazliet dārzeņi un kaut kādas mērces. Respektīvi priekš manis tikpat kā nekā ko ēst nu un saldais - kūkas, kūciņas un augļi. Šie bija labi, taču kopumā ņemot braucot ar kravas prāmi no Liepājas uz Lībeku un ēdot uz prāmja (biļetes cenā iekļauto) izvēle un garša ir labāka. Tas kaut ko liecina. Īpaši kontekstā ar biļešu politiku.
Dzert - haļvanās šmigas nebija, nopirku vienu aliņu, pa 5$.
Un tas teksts "No jeans please!" nu tāds LOL. Bija tipāži džinsos, t-kreklos ar keponiem un zelta ķēdēm ap kaklu. Ghetto style tā teikt. Bija arī vecākas kundzes, kas tik tiešām bija uzcirtušās kā uz vidusskolas izlaiduma balli. Bet kopumā iespaids par ietērpiem - viņi ir fucking resni.
Bet tas viss ir sūds, jo galvenā pasākuma nagla bija Master Mind Hypnotist Matao. Tiem kas tankā - uz skatuves cilvēkus hipnotizē liekot viņiem runāt ķīniešu valodā, iemidzina utml utml. Respektīvi, nodarbojas ar to, kam es neticu un uzskatu par māņiem, kumēdiņiem un šarlatānismu. Faktiski, šī iemesla pēc arī izdomāju vispār doties uz pasākumu un pieteicos par brīvprātīgo uz skatuves, vēlējos, lai mani nohipnotizē.
Rezumējums? Es izjūtu milzīgu kaunu par sevi, par sabiedrību un par cilvēci kopumā, ja tā ir spējīga uzskatīt kaut ko tik marazmātisku, trulu, seklu un bezsakarīgi kā tas, ko redzēju tur par izklaidi, pie kam tādu, par kuru ir vērts maksāt naudu.
Vienā vārdā - NOŽĒLOJAMI. Es tur sēdēju un nespēju noticēt savām acīm, ka cilvēki man apkārt pēkšņu kļuva par seniliem idiotiem bez aizturēm. Pats galvenais - visiem zālē esošajiem tas viss šķita fun.
Random video, vēl viens un vēl viens no šī paša Matao. Cilvēki, vieta un notiekošais ļoti tuvu tam, ko piedzīvoju es...
Tā nu es tur sēdēju un prātoju, KĀ ir iespējams, ka notiek kaut kas tāds. Izdarīju vairākus secinājumus. 
Pirmkārt, uz skatuves nonāca brīvprātīgie, jeb tie, kas vēlējās, kas visticamāk liecina par viņos mītošo ekshibicionismu un vēlmi izcelties (неотрицаю). 
Otrkārt, vairums cilvēku vēlas atdot lēmumu pieņemšanu un tai sekojošo atbildību citu rokās, tāpēc ir tik grūti pirmajam mest ar akmeni logā, bet kad to ir izdarījis kāds cits, tad visi kopā ir gatavi demolēt vai visu pilsētu. Pūļa mentalitāte.
Treškārt, cilvēks vēlas būt "īpašs", ne vien unikāls, kā mēs katrs, bet tieši pārāks ar kaut ko, kas citiem nav vai citi nedara (nespēj).
Rezultātā - uz skatuves nonāk ekshibiconistu pūlis, kurš ir gatavs nodot savu atbildību autoritātam subjektam (ar varas simbolu - mikrofonu, viņš var pārbļaut visus...), savā pūļa transā redzot sev apkārt tādus pašus kā sevi ir gatavi akceptēt un darīt jebkuru glupību, jo tā padara viņus īpašus visu to acīs, kas uz viņiem skatās no zāles un caur to vismaz uz brīdi viņu vienmuļajā, minimālās algas, kafijas un donutu strukturētajā dzīvē notiek kaut kas ievērības cienīgs, kad VIŅI ir uzmanības centrā. 
Un teikšu jums - pūļa spiediens ir baisa lieta, atceros no armijas laikiem, bet tad biju jauns un dumjš - nesapratu. Tagad vecāks, sirmāks un (cerams) gudrāks sajutu to ļoti skaidri kad sēdēju uz skatuves un tik tiešām bija iekšējais impulss "neizkrist" no kolektīva visapkārt un piedalīties viņu klaunādē.
Faktiski tas ir tas uz ko turās visi tie American (UK, Australian etc) Idol un Fabrikas un Big Brother un visi pārējie pasākumi - uz ekshibicionistu publisko vēlmi izrādīt sevi, vienalga kādā kontekstā visu atbildību par to nododot kādam citam. Es ieteiktu šiem ļautiņiem padomāt par karjeras maiņu - BDSM video ir īstā vieta.
Nu, nosūtīja mani no skatuves, kopā ar vēl kādiem 3-4 dalībniekiem (slava tev, ak Ozīris, ka ir vēl kādi kuri domā līdzi tam ko dara, planētai tas nāks par labu).
Lai kā tur nebūtu, pēc Matao "priekšnesuma" palika lētuma šķebinošā garša, kuru ar darba kolēģiem izkvēpināju ar miera pīpi un noskaloju ar alu  random socializācijas vietā, pie darba kolēģa draugiem. 

P.S. Atbildot uz otru komentāra jautājumu - neēdu piena produktus (izņemot sviestu, kad cepu cepumus) un maizi. Ēdu daudz dārzeņus, riekstus, žāvētus un svaigus augļus, zivis un pākšaugus. Un biešu zupu :c)). Vēl - vismaz reizi dienā dzeru tēju ar medu un katru dienu apēdu vismaz 5-6 ķiploku daiviņas.

4 komentāri:

  1. Es tā arī nesapratu, kā tas hipnotiķis iedarbojās uz tevi, un, ja nekā, tad kāda bija viņa reakcija, ka šovs uz tevi nav sanācis?
    Kur foto no pasākuma, Ziemassvētku eglīte, galdi, meitenes utt.? :)

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Neiedarbojās. Nosūtīja malā. Eglītes nebija. Galdi bija skumji un meitenes resnas. Principā to visu es jau aprakstīju :c))

      Dzēst
  2. Vismaz kolektīva saliedēšanās moments bija vērojams? nu kopēja pjanka, tā teikt...

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Nu tu zini tā, mazās grupās kaut cik, bet tāda lielā kopība nebija jūtama. Tāda formāla sajūta.

      Dzēst