Nobeigums, pagaidām...
Patiesībā visa tā ekonomika, politika un pārējais ir totāli nesvarīgs. Jo esmu sapratis vienu lietu - negribu bez ģimenes, Kanāda vai Etiopija, bet gribu būt ar savējiem.
Atziņa, protams, cēla, tikai nekādā veidā nepalīdz loģiski un argumentēti pieņemt lēmumus.
Iespējams, ka nemaz nepamanīts ir iestājies tāds kā Sprīdīša sindroms (nu, tad kad viņš sēnes saēdies ar putniem sarunājās, lai šie vedot viņu kaut kur uz El Dorado vai kur tur, bet reāli atpakaļ uz Latvijas Republiku atstiepa. Tērveti, ja pareizi atceros), kas liek maldīgi iedomāties visas lietas Latvijā kā dikti foršas un tā. Te viens imigrants pieminēja 1000 dolāru zāles. Tas ir, esot novērots, ka pēc zināma laika imigrantiem iestājoties nostaļģija pēc mājām, šie aizbraucot, izkāpjot no lidmašīnas un ātri vien saprotot: "Nnnēēē, mans braukt atpakaļ". 1000 dolāru tāpēc, ka vidēji biļete no Kanādijas līdz Eiropeādei apmēram tik maksā.
Bet pie tā, ka bez ģimenes negribu cieši palikšu gan. Sprīdītis vai Buratīnō, nekrata totāli.
Un ar to ģimeni ir redz kā, bērnelis ir ieguvis vietu pašvaldības bērnu dārzā, kas pats par sevi ir sasniegums. Sievai ir (nu ne tā kā ļoti labi apmaksāts, bet iztikt var) darbs, plus mīnus viņu interesējošā sfērā un specialitātē ar, man gribētos domāt, nākotnes perspektīvām uz izaugsmi. Atbraucot šeit viņu gaida tas pats, kas mani - minimālā alga, kaut kāds mazkvalificēts darbs un vispārēja vienaldzība pret viņas izglītību un pieredzi.
Atkal jau - pilna Lielbritānijas Karaliskā Impērija ar maģistriem, kas pētersīļiem lapiņas gludina un burkānus pēc garuma kārbiņās zortē. Bet baidos, ka šajā gadījumā tas ies cauri tikai galējas nepieciešamības apstākļos. Un labi, ka tā.
Vēl ir tas iekšējais lepnums, kas vispār latvju cilvēkam dzīvot traucē un palīdzību prasīt, pat tad, kad literārās kakas-kas-smeļas-mutē ir mazākā no problēmām. Tas pats, kas labai daļai no Īrijas kolonizētājiem liedz braukt mājās, pat tad, kad šie ir nonākuši uz ielas, bez jebkādām valodas zināšanām un perspektīvas. Tā teikt, ja nu reiz te ir atbraukts, tad vajag nogāzt vismaz trīs kalnus un aplēkt septiņus kamieļus (ja godīgi nesapratu, kāds tur sakars ar kamieļiem, bet šķita, ka iederās). Bet tā racionāli padomājot, sasmēlies gudrību esmu oi, galu nevar taisni noturēt, uz sānu liecas no svara, vai varbūt no tā, ka notievējis esmu. Un redzējis lāci. Un angļu valodu uztrenējis. Un vēl viskautkas noderīgs savācies. Pieredze.
Tad nu faktiski pēdējais arguments, kas liedz līksmi rikšot pa interneta lapām lētās aviobiļetes meklējumos (tastatūras un peles klikšķiem jautri izsitot Poļu Polku) ir darbs, jo, lai kā tur nebūtu man šeit ir darbs, pie kam dažiem labiem šķiet, ka es to daru pietiekami labi un par situāciju Livonijas ordeņa pusē man ir tikai tik daudz priekšstata cik no portālu ziņām. Tas ir, starp nekādu un stipri greizu.
Tādēļ teikšu es jums lūk ko: Dilemma ar labu, vai ļaunu ir jāatrisina līdz 7. decembrim, t.i., tuvāko divu nedēļu laikā (tas saistīts ar manas istabas īres nosacījumiem un vēl šādām tādām lietām, bet datums ir dzelžains). Jo vairāk argumentus par labu palikšanai vai aizbraukšanai, jo labāk, tādēļ, ja kādam ir ko teikt, tad vēlos to dzirdēt te, skaipā vai jebkur citur.
Un, ja kāds vēlas mani noalgot (vai ir kādas idejas par šo tēmu) tas arī ir arguments, pie kam, būtisks. Ja interesē kaut kādi laiki, tad strādāt varētu sākt ar Marta sākumu. Ko es protu, to jūs zinat, vēl apgūstu programmēšanu - nedaudz C/C++ un nopietnāk Python (starp citu, arī lieta, kuru varēju izdarīt tikai pateicoties Kanādai un dažādu apstākļu sakritībai).
P.S. Sapratu, kāpēc kamieļi (jā, atzīstos, nelika mieru, sevis analīze bitītmatos). Tas tāds Freudian slip - sākumā pieminēju vietu (Kanāda vai Etiopija) un pēc tam pieminēju darbību un subjektu. Kanādas darbība skaidra smagi strādāt - kalnus gāzt. Nu un Etopija - aplēkt kamieli, ibo nezinu ko vēl bez vairošanās viņi tur dara, kā pretstatu smagam darbam, kā arī nevaru tā spēji iedomāties nevienu citu izteikti Etiopisku dzīvnieku. LOL.
Dilemmas noslēguma epizode 7. decembrī (ja Internets neaizsals)...
Dilemmas noslēguma epizode 7. decembrī (ja Internets neaizsals)...
Varbūt vērsies pie konkrētiem cilvēkiem,ieskaitot pat bijušos darba devējus,par darba iespējām Latvijā (ieteikums, prasts kā zirgu deķis, spēkā var būt tad, ja neesi nodedzinājis visus tiltus aiz sevīm).
AtbildētDzēstPašam šķiet, ka dedzinājis neesmu, kā izskatās no bijušo darba devēju puses nezinu.
Dzēsttad pajautā viņiem, kā būtu, ja nu gadījumā, tā teikt Tu izteiktu vēlmi atkal pie viņiem strādāt.
DzēstCik zinu, ir cilvēki, kas strādā tajās "manās" vakancēs. Kas nozīmē, ka es varētu izstumt kādu no vietas, kas man nav pieņemami, jo vairāk, ka darba vietas ir labas, kas Latvijas situācijā tiek augstu vērtēts. Ja darba devēji kādā mistiskā veidā lasa šo un viņiem es interesēju, tad tas ir viņu lēmums, bet es nevēlos bojāt sev karmu apzināti traucējot kādam dzīvi.
DzēstAndi, te nu tu nedaudz sapi...ies meistarībā, darba tirgū kāds vienmēr būs labāk par kādu citu un tam nav nekādas saistības ar karmu, bet gan ar intelektu, darba spējām, izglītību - vienvārdsakot, kvalifikāciju (protams, ja izslēdzam pazīšanās un d... līšanas gadījumus). Un darba devējs vienmēr meklē labāko un kvalificētāko, kāds tu visticamāk biji "savās" vakancēs pirms došanās prom un droši vien būtu arī atgriežoties. Pēc tavas pieejas, ar to vien, ka tu dzīvo jau noteikti kādam traucē, jo neapšaubāmi, pieņem simtiem dažādu lēmumu, kas ietekmē tavu konkrētajās situācijas apkārt esošo cilvēku dzīves.
DzēstRedzu principiālu atšķirību starp neapzinātu/pastarpinātu ietekmi uz kādu pieņemot lēmumus un apzinātu iziešanu uz to, ka kādam aizlikšu kāju priekšā. Varbūt naivi, bet tā es domāju.
DzēstViss atkarīgs no situācijas, nostājas un lietu uztveres...bet anyway, ja pieņem, ka 80 - 90% pasaules strādājošo nepatīk viņu darbs, tad lielāka, manā skatījumā, pat ir iespēja, ka kādam palīdzēsi ieņemot viņa darba vietu, nevis liksi kāju priekšā viņa spožajai karjeras izaugsmei. :)
DzēstTas, starp citu, ir pārliecinošs arguments :c)). Tik pārliecinošs, ka iespējams, pat kaut ko darīšu šajā virzienā.
DzēstNu gudrie saka, ka viss jāsāk izvērtēt ar vārdiem ja manis rīt vairs nebūs, un tad parasti viss ir vienkārši, vai nu es šodien jūtos labi vai nē un ja nē', tad cik daudz laika man vajadzēs lai sasniegtu stavokli man ir labi un vai es essmu gatavs tik daudz laika tērēt no tā kas man ir palicis. Ja bez lirikas, tad ja Tu liec pirmā vietā ģimeni, tad ir tikai viens cilvēks kam jāprasa-sieva, vai viņa izvēlas Kanādu ar to darbu kas tur ir un bērna audzināšanu tai vidē kas tur ir vai Latviju ar iespēju, ka Tu kādu brīdi nestrādā. Šobrīd jums tāda tālbraucēja jūrnieka ģimene, kas parasti nav ok. Ja gribi pelnīt nu tad sia Andis Liepiņš, ja ir idejas protams un gribēšana, IT sfērā darba kļuvis vairāk, bet krīzes iebiedētie darba devēji baidās palielināt štatu, ilgi jau tā nevarēs jautājums tikai kad paraus vaļā.
AtbildētDzēstSievai jautāju, sieva atbildēja. Tāpēc arī šie ieraksti. Kas attiecas uz SIA vai ko tamlīdzīgu - es neesmu grāmatvedis, man ar birokrātiju un formālo polemiku ir ļoti grūti. Tas nav priekš manis.
DzēstNestrādāt kādu laiku (ar to saprotot ilgāk kā mēnesi) neesmu mierā, tas nu ir pilnīgi skaidrs. Tāpēc ir jābūt vismaz kādai idejai pirms izlidoju.
Kas attiecas uz gudrajiem vārdiem - lielā mērā saskan ar personīgo viedokli un jau kādu laiku esmu sapratis, ka, lai arī man nav grādu un Lexus, ir pieredzētas visādas lietas un ir atmiņas kādu nav karjeras būvētājiem. Es vienkāršs cilvēks (lai arī no malas var šķist citādāk) un esmu mierā ar sevi. Tik gribu, lai pasaule labāka, kaut par nieku.
Teiksim tā sēžot latvijā var izdzīvot ja neaug rokas no vienas vietas. idejiski ja esi gatavs arī turēt mēslu dakšas rokā un piestrādāt par galdnieku celtnieku elektriķi un visu ko citu nu ar vienvārd sakot universālu cilvēku vajag vienā lauku sētā. kad atgriezīsies apjautājies tuvākajiem radiem ganjau kautko ar izstāstīs :)
AtbildētDzēstDomāju vienvārd sakot jādgrižas mājās.
Domāju,ka no mēslu dakšu turēšanas principā nebaidās, ja to vajag lietas labā, bet universāls cilvēks-galdnieks celtnieks elektriķi- toč nesanāks no viņa, cik zinu...
DzēstBūtu interesanti uzzināt, kuram šķiet, ka "toč nesanāks no viņa, cik zinu...", ibo rakstītājs laikam nezina, ka mans patēvs bija galdnieks un pusaudža gados sanāca pulka laika pavadīt darbnīcā strādājot un acīmredzot nenojauš ko man ir nācies darīt elektrības/santehnikas lauciņos sadzīvē un arī iepriekšējā darba vietā.*
DzēstFlīzējis gan neesmu, tas tiesa.
*Atruna! Varbūt (ļoti iespējams) manī runā aizvainots ego, kas savu pieredzi un spējas saredz būtiski lielākas, kā tās faktiski ir un tik tiešām par galdniecību/elektrību labāk nedomāt. Vēl salauzīšu kaut ko :c))
Pajautā Jānim par to z/s (laikam z/s), viņš Tev par to var izstāstīt.
AtbildētDzēstNostaļģija laikam pārņem visus, kas ir ārpus LV mazāk par kādiem gadiem trim, ja kopā ar ģimeni, tad laiks nostaļģijas izslimošanai var būt īsāks, ja nekomunicē ar cilvēkiem LV, tad arī nostaļģija it kā ātri vien vairs nemokot. Bet patiesība ir sekojoša - ja jūti, ka tur nav aršana, algā nemaksā miljonus un nesola piena upes ar uzpūteņa krastiem un jūti, ka drīz tāpat dosies atpakaļ uz LV, tad netērē tur laiku, brauc uz mājām, esi kopā ar ģimeni, izmanto iegūto pieredzi un gāz kalnus tepat!
AtbildētDzēstĻoti viedi vārdi! Viens "+" par atgriešanos: mājās pat sienas palīdz!
DzēstDomāju, ka nevajag tik ļoti koncentrēties uz + un - , bet vairāk padomāt par to, lai vilks paēdis un aita dzīva.
AtbildētDzēst