Nesen dzirdēju pats savu balsi (kvalitātes novērtējums darbā - klausījos pats sava zvana ierakstu) un taisni izbrīnījos, cik ļoti ir uzlabojusies izruna. Pats jau īpaši nejūtu. Bet lielā mērā sakrīt ar to, ko esmu lasījis no citu pieredzes - apmēram pusgads ir tas laiks, pēc kura intensīvi runājot valoda "sanāk". Ar to es saprotu, ka tad, kad kāds kaut ko pajautā, nav jāmeklē vārdi atbildei - atbilde "sanāk" pati. Pēdējā laikā pamanu, ka arī ar pacientiem (nu, tiem, kam auto palīdzību vajag) runāju jau "automātiski", t.i., atbildu pēc jēgas izdomājot atbildi un tikai pēc tam pamanu ka esmu atbildējis gramatiski pareizā, saliktā pakārtotā teikumā angļu valodā.
Šodien sanāca saruna ar nepazīstamu cilvēku krieviski un konstatēju, ka krieviski ir brīžiem grūtāk izteikties kā angliski. Jocīga sajūta.
Vēl ziņas īsumā:
Pielika algu. Manitoba pacēla minimālo algu no 10.00$ stundā uz 10.25$ stundā.
Pacēla algu. Pēc nostrādātā pusgada man izveica kvalitātes novērtējumu un pacēla algu no 10.25$ stundā uz 10.52$ stundā. T.i., par 27 centiem, jeb 14 santīmiem stundā. Jūtos vienkārši kā Rokfellera un Geitsa krustojums. Nu, no otras puses, tas ir pielikums kopā 5% un tie ir ap 80$ mēnesī jeb 1000$ gadā. Un, katrs mazums palīdz.
Kārtējo reizi noraidīja pārcelšanos uz IT nodaļu, kas, principā pielika treknu punktu jebkurām šaubām par Debesīs Braukšanu uz Māras zemi.
Novembra beigās bija -29. Tagad, ja ir siltāks par -10 esmu laimīgs cilvēks. Tikai kaut kā ne pārāk bieži sanāk, pēdējā laikā :c)). Šorīt bija -23, kopā ar wind chill -37. Visu rītu nabaga Winnipegieši zvanīja, lai atbrauc šiem mašīnu pielecina, LOL!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru