Kanāda un modernās tehnoloģijas

Vienā vārdā - skumji. 

Deviņos vārdos (un vienā komatā) - sajūta, ka esmu atgriezies vismaz desmit gadus vecā pagātnē.

Daudz, daudz vairāk vārdos (un neskaitāmās pieturzīmēs) - viņi te vispār atpalikuši, kā dziļos laukos goda vārds. Piemēram, mobilo telefonu tarifu sistēmā joprojām ir tāds arhaisks jēdziens kā tuvās distances zvans un tālās distances zvans. Un tālā distance tas nav vis, kad zvana no Winnipegas uz Toronto. Vai pareizāk, protams, ka tā arī ir tālā distance, bet vispār tālā distance sākas jau no Winnipegas piepilsētām. Tas ir, tev ir LMT, man ir LMT, es esmu Pļavniekos, tu esi Čiekurkalnā. Tuvā distance. Bet kad es esmu Salaspilī un tu joprojām Čiekurkalnā un tā tiek uzskatīta par tālo distanci ar paaugstinātu tarifu! OMFG vienkārši.

Abonējot jebkuru plānu, klāt var abonēt visus tos tipiskos krāmus, kā balss pastkastīte, numuru noteicējs utml. Fucking numru noteicējs (tas ir, tev uz ekrāna parāda kas zvana, neko vairāk, pieminu, lai nebūtu pārpratumu) maksā Ls 4,50 mēnesī. 

Sev šobrīd esmu paņēmis pašu lētāko mēneša plānu no Fido.ca, ibo man tāpat nav kam zvanīt - pirmo mēnesi bija glaunāks plāns, jo bija doma, ka baigi zvanīt vajadzēs, bet visi darba, dokumentu un dzīvesvietas jautājumi atrisinājās tik vienkārši, ka pat uz to mēnesi tādu plānu būtībā nevajadzēja.

Mans plāns maksā Ls 8 + Ls 4,50 numuru noteicējs. Plānā ietilpst 50 lokālās minūtes un iespēja nosūtīt 50 īsziņas Kanādas ietvaros. Skumji, ja salīdzina ar kaut kādu tur LMT vienādais 4, piemēram. Un ja izbraukšu ar velosipēdu līdz tuvākajai pilsētas robežai, tas man maksās 15 santīmus minūtē vienalga zvanīt, vai saņemt zvanus. Glauni ne?

Datu plāni ir tikpat glauni. Ls 5,5 maksā 100 mb. Ja esi biezais, tad pa Ls 13 vai iepirkt veselus 500mb. 

No otras puses, runājot par visiem tiem tarifiem, ir jāska viena pozitīva lieta, ja es braucu uz Meksiku, tad vienalga esmu Kalifornijā vai Kentuki, man zvani uz Kanādu maksās ap 22 santīmiem, tādā ziņā ir stipri labāka situācija kā Eiropā ar viesabonēšanu.

Telefonu izvēle, nu tas ir vispār kaut kas. Braucot uz Kanādu biju iedomājies, ka te būs visi jaunākie modeļi pa lēto. Realitātē 2008. gada salokāmo Samsungu te var dabūt brīvi. Androīdi priekš kanādiešiem tumša bilde. Te gan atkal ir nianse, tie kas interesējas par telefoniem noteikti zina tādu brendu kā Blackberry. Tas ir kanādiešu brends un viņi ļoti lepojas ar šo, kā rezultātā Blackberry plāni, telefoni utml ir pieejami ļoti, ļoti plašā izvēlē un tie gan ir labākā izvēlē kā pie mums. Blackberry, ja kas, ir #1 izvēle valstu augstākajām amatpersonām, korporatīvajiem galdiņu pulētājiem, organizētajai noziedzībai un visādām drošības aģentūrām. Skaitās, ka ir visdrošākie un visādas tādas funkcijas ir, tipa savējais superdrošais messidžings utml normālam cilvēkam nevajadzīgas lietas. Sakarā ar to, man ir stingras aizdomas, ka ar telefoniem ir tas pats, kas ar sieriem - tirgus aizsardzība (brīvais tirgus my ass).

Ā un iPhone te valda kopā ar visu pārējo iCrap produkciju.

Vēl viena piezīme telefonu izvēles sakarā, līdzīgi kā lielie operatori Meksikā un ES, arī šeit ir daudz tādu modeļu, kas ir domāti konkrēti šim tirgum un tikai, kā arī daudzi, kas ir nopērkami tādā praktiski neregulētā teritorijā kā LV, nav domāti tirgot Kanādā un tāpēc nav nopērkami.

Saldajam ēdienam - pieslēgt jebkuru plānu tādā Fido, pofig savs telefons vai nē, maksā Ls 18 (jā jā, tikai par to, ka viņi tavu vārdiņu savā datubāzē ieraksta un izsūta rēķinu pa pastu) un simkarte vēl Ls 6.

Nosūtīt īsziņas no interneta var, bet caur dupsi diezgan konkrēti jābrien. 

Pārklājums arī ir tāds, ka tik turies. Šī Fido karte, labi ilustrē vispārējo situāciju Kanādas ekonomiskās aktivitātes ziņā un teritorijās (vienīgais viņi ir izlaiduši francūžu galu, kas arī ir saprotams, tie francūži nevienam nepatīk) un Fido izmanto Rogers, kas ir lielākais operators tīklu, tipa kā Amigo izmanto LMT. Pārējiem operatoriem, otram lielākajam, Bell, nav īpaši labāk.

Ar internetu ir vēl skumjāk kā ar mobilo telefonu. Kad sāku lasīt tos viņu piedāvājumus nevarēju saprast, smieties par tiem atpalikušajiem ģeķiem vai raudāt, jo pašam nāksies to internetu lietot. Operatoru izvēle pilsētā, apmēram 2,5. Pie kam es pārspīlēju, pie kam uz augšu, drīzāk 2,3 būs.

Aplūkosim vienu vienu no krutākajiem operatoriem Kanādā ar visu viņa piedāvājumu Winnipegai. 

Tātad 100$, jeb apmēram Ls 54 mēnesī par 100 megabitu līniju (izejošais 5!!!) un PIEEJAMAIS DATU DAUDZUMS IR 500GB. Es atvainojos par bļaušanu, bet kas tas ir par akmens laikmetu, kurā vēl uzskaita datus un par tādu naudu. Es tos 500GB pa nedēļu brokastīs apēdu.

100mbit ienākošais ar neierobežotu datu daudzumu maksā ne vairāk, ne mazāk kā 130$, jeb tuvu Ls 70.

Tiem kas tankā, Mežciemā 10 vai pat 11 gadus atpakaļ man bija 100mbit, neierobežots trafiks Ls 10 mēnesī. Salaspilī man tāds pats ir visu laiku kopš tur dzīvoju un man galīgi nav ne tas labākais, ne lētākais.

Tie, kam ir jaunās LTC optiskās līnijas vispār var dancot uz Kanādas zarnām ar savām trubām.

Man mājās ir otra major kantora, MTS, interneta paka ar vareno nosaukumu Bolt. Kas savā dziļākajā būtībā ir DSL ibo nullītes un vieninieciņi rikšo pa telefona līniju. 60$, jeb Ls 33 mēnesī (iekļauts īrē). 32 mbit ienākošais, trafiku neuzskaita, bet tāds sīkums, ka pa to pašu līniju skrien ar TV bildītes, kas nozīmē, ka tad, kad kāds skatās to 1,3 metri pa diagonāli draņķību man internets paliek ļoti šķidrs. 

Par laimi, neskatās bieži.

Iemesls visai tai skumajai situācijai ir saprotams. Tā ir vairāku faktoru kombinācija, no kuriem būtiskākie ir divi. Pirmais ir iedzīvotāju blīvums. Ja tādā LV novelkot 50 km kabeli, pie tā var piejūgt, teiksim, 50000 mājsaimniecības, tad te labi ja 5000. Tātad pašizmaksa ir kārtās dārgāka. Otrs būtiskais faktors ir esošā infrastruktūra. Latvijā 90tajos sāka un 00tajos pabeidza vilkt jaunu, modernu, jaudīgu infrastruktūru. Kanādā savilka 70tajos, 80tajos, tiem laikiem glaunu un labu, bet totāli nīkulīgu priekš mūsdienām. Tīkli ir, komutatori ir, kaut ko pārbūvēt ir daudz, daudz sarežģītāk kā vienkārši ierakt jaunu kabeli klajā laukā. Un bez tam efektīvie menedžeri saprot, ka vajag izmantot esošos komutatorus, nu, tā arī viņi te p1$@$.

Banka un to pakalpojumi. Karginam būtu ko pamācīties. Kaut kad senāk, kad pašam bija konts Parexā, šķita, ka tā ir viena rīkļrāvīga banka. Skaita naudiņas tikai par to, ka konts bankā, visiem pārskaitījumiem, karšu saņemšanai reizēs lielākas komisijas kā citiem. Kanādā ir vēl skumjāk - man ir pats lētākais plāns iekš RBC un par to, ka manu algu pārskaita viņiem un brīvajā laikā ar tās palīdzību šitie Jūdasa radinieki pelna saviem kokaīna kalniem Bentliju bagāžniekā man novelk Ls 2 mēnesī. Ja gribu bankomātā paskatīties cik naudiņas ir kontā, Ls 0,7. Nu labi, tas it kā būtu vēl ok. Bet tagad jautrākais, online banka. Tas ir kaut kas tik infantīls un primitīvs, ka bail. Nav pat funkcijas pārskaitīt naudu uz citu kontu citā bankā. Jā, jā, tieši tā. Ja es gribu pārskaitīt naudiņu uz kaut kādu tur Monreālas banku, piemēram, pasi zobos un uz banku, pastāvēt rindā. Es saprotu, ja uz Kongo gribētu skaitīt, bet nē. Tagad apmēram skaidrs, kāpēc Kanādiešu bankām visas tās krīzes pie kājas.

Kopējais rezumējums ir tāds - komunikācijas un online pakalpojumi ir dārgi un nav attīstīti. Ir miljons dažādu plānu, bet tie visi ir kaut kādi tādi, ar liekām muļķībām apkarināti, nesamērīgi izcenoti un neefektīvi. Dzīvojot lielajās pilsētās un nelienot ārā cauri var tikt diezgan labi un iekļauties salīdzinoši OK budžetā. Bet jo mazāks miests un vairāk prasības, jo skumjāk.

Rezultāts - daudzi kanādieši joprojām lieto parastās, fiksētās telefonu līnijas.

Ā un starp citu, tāda lieta, kā iezvanpieeja Kanādā ir dzīvāka par dzīvu. Visās fermās nedaudz vairāk uz ziemeļiem ir tikai tāda. Ja neskaita biezos, kas uzstādījuši komunikāciju satelītšķīvjus.