Kanāda un ērtības

Ilgi te nav bijuši ieraksti, un iemesls tam ir fakts, ka strādāju kā... imigrants. ;c)). No pēdējām 8 dienām nostrādāju 7 un 4 no tām ar nopietnām virsstundām. Vajadzēja šādu tādu apģērbu nopirkt, apavus utml., tādēļ nolēmu mazliet pasvīst, ibo iespējas virsstundām šeit ir daudz. Tagad paņemšu pauzi ar virsstundām līdz nākamās nedēļas 5dienai, kad ir algas izmaksa, gribu paskatīties, kā ir ar nodokļiem strādājot tik daudz un cik reāli saņemšu uz rokas. Var būt, ka nemaz nebija vērts...

Ok, ķeramies pie lietas. Pagājušo reizi sarakstīju cik viss ir slikti, šoreiz rakstīšu par tām lietām, kas man patīk un ar kurām viss ir kārtībā.

Pirmais ir tas, ko jau reiz minēju, bet šoreiz apskatīšu plašāk - kanādieši ir sasodīti pieklājīgi un toleranti. Padod ceļu, pietur durvis, atvainojas par to, ka tu viņam virsū uzskrien, jā, bet arī ieej autobusā un vadītājs tev saka "Labrīt" un "paldies" par to, ka esi iekāpis viņa autobusā, automašīnas pirms gājēju norbrauktuves stājas 5 metrus iepriekš tikai redzot tavu tuvošanos tai. Nekādas pīpināšanas, nogriešanas utml. Visi dod ceļu visiem un ieraugot dzelteno uzspiež vairāk akseleratoru - līdzsvaram acīmredzot :cD. Veikalā neuzmācas, nav tā Latvijas sajūta, ka apsargs elpo ānusā no aizmugures, kas dažreiz gadās, kad esi iegājis kādā smalkākā veikalā ar mēreni nesmalku apģērbu mugurā. 

Tolerances ziņā arī viss ir kārtībā. Šeit korekts izskats darba vietā tiek definēts ar apģērba palīdzību. Arī uzņēmumā kurā strādāju ir dress code. Pats lasīju dokumentu, kur ar attēliem bija ilustrēts kādus šortus drīkst nēsāt, kādus nedrīkst. Cik nomītas iešļūcenes drīkst valkāt un kādas čībiņas nē. Tai pat laikā pret cilvēka individuālajām lietām, kā frizūras, tetovējumi, tribal auskari utml attiecas ļoti toleranti. Faktiski jāsaka, ka tik daudz cilēkus ar tetovējumiem, violetiem matiem un mega pīrsingiem LV var redzēt tikai Melnajā Piektdienā vai tamlīdzīgā iestādījumā.

Labi ir arī visādiem zilajiem, rozā un citu varavīksnes krāsu pārstāvjiem. 

Otrais. Kanādieši reāli šķiro atkritumus. Tik tiešām, visur, mājās, uz ielas, veikalos, darba vietās ir dažādas miskastītes dažāda tipa atkritumiem. Vēl kanādiešiem dikti patīk atkārtotās pārstrādes filosofija un atkārtotai pārstrādei te pieņem gandrīz visu. Cik esmu redzējis dažādas pilsētas, tik arī apkārtne ir diezgan tīra. Noteikti daudz tīrāka kā absolūti lielākā daļa Eiropas ko esmu redzējis, arī salīdzinot ar Latviju neesmu novērojis tādus brīnumus, kā izgāstuvi atgādinošās lielo ceļu malas izbraucot no Rīgas, kā gadās redzēt, piemēram, Rumbula-Dārziņi-Salaspils ceļa apkaimē. Vienīgās vietas un laiki, kad var teikt, ka patiešām ir piedrazots, ir agri rīti pilsētas centrā, tad šur tur pie autobusu pieturām un tamlīdzīgās vietās no indiāņu tusēšanas ir visādi pāri palikumi, tipiski alus bundžas, cigarešu paciņas utml. Bet to operatīvi novāc.

Un labi vien ir, ka viņi tik rūpīgi attiecas pret šādiem jautājumiem, jo Kanāda ir valsts ar milzīgu dabas resursu patēriņu uz vienu iedzīvotāju.

Dažādās tābelītēs, kur sarindotas valstis pēc naftas patēriņa uz vienu iedzīvotāju Kanāda maina savu vietu no 2 līdz 10 pozīcijai, atkarībā no tā, cik daudz valstis tiek iekļautas. Vispilnākajā tābelītē šeit, Kanādai priekš ir praktiski tikai tās pasaules vietas, kur neko nevar saražot un viss ir jāatved ar kuģiem, lidmašīnām un tamlīdzīgi, tādējādi paceļot patēriņu astronomiskos augstumos, jeb salu valstis, kā Singapūra, Bahamas, Nauru, Seišelu salas, Grenlande utml., vai arī valstis kuras pašas iegūst naftu milzīgos daudzumos, kā Katara un Saūda Arābija. No attīstītajām valstīm Kanādai priekšā ir tikai Luksemburga, ja to vispār var nosaukt par valsti.

Salīdzinoši Latvija patērē 3,5 reizes mazāk naftas uz vienu iedzīvotāju kā Kanāda.

Pie šī paša varētu minēt arī to, ka šeit kaut kā nemanu grafitti un uzrakstus uz sienām. Protams, var pieļaut, ka indiāņu bandas ir tik mazizglītotas, ka neprot rakstīt, no otras puses, tad viņiem vismaz vajadzētu ķellēt uz sienām vismaz dažādus klekšus, bet tā nenotiek. Patīkami.

Trešā lieta ir tāda aizdomīga. Tas ir, aizdomīga priekš manis :c)). Un tā ir - šoppings. Nekad nebūtu domājis, ka kaut ko tādu kādreiz ieskaitīšu bonusos pie valsts labajām lietām (vienreiz gan kaut kas tāds man ienāca prātā, kad biju Singapūrā, bet kā ienāca tā izgāja), bet šoreiz tā tik tiešām ir. Pirmais - izvēle. Man kā diezgan izvēlīgam ēdājam šī vieta fascinē, pārtikas tirgus ir lielisks. Pēdējais par ko safanojos - nopirku kilogramu melleņu pa Ls 2,70. Krūma mellenes, lielas, saldas un ļoti, ļoti garšīgas. Ēdu tās un jutos tā, it kā man būtu orģijas ar tām ogām.

Kā sākumā minēju, man bija nepieciešamība nopirkt šo to no nepārtikas precēm, kā sakarā arī izveicu ekspedīciju uz vienu no lielākajiem iepirkšanās centriem Winnipegā - St. Vitals. Nu, orģinālos Levis var nopirkt pa Ls 25 biezā slānī, visādi Adidas pa Ls 25-30 utml. Kopējais iespaids - nav pavisam lēto ķīniešu ražojumu, kas attiecīgi paceļ vidējo cenu, bet visi populārie zīmoli maksā jūtami lētāk kā Latvijā. Cik nu es no tā visa saprotu. 

Līdzīgi arī ar dažādu sadzīves un izklaides elektroniku. Iepriekš minēju, ka viņiem ir gana skumji ar neBlackberry telefoniem un interneta būšanu kopumā, bet kad runa ir par visādām mikroviļņu krāsnīm, ledusskapjiem, televizoriem un tamlīdzīgi, tad ir ļoti ok. 

Vēl ir tas, ka 30 dienu laikā vari jebko atgriezt atpakaļ bez liekiem komentāriem, bez patērētāju tiesību aizsardzības  centra piesaukšanas un tamlīdzīgi. Cik zinu, cilvēki tieši tā arī dara, paņem vienu kondicionieri, aiznes mājās, nepatīk jo ir par skaļu, nes atpakaļ un ņem nākamo, tā kamēr atrod to, kas patīk.

Ceturtā pilnīgi awesome lieta ir sabiedriskais transports. Jau minēju to pie lietām, ar kurām man ir paveicies dzīves vietas ziņā, tuvu un tā, bet vispār arī citādi pa pilsētu ir ļoti, ļoti ērti pārvietoties. Ja es tagad izdomāju, ka varētu aizbraukt ciemos pie Sergeja un Irīnas, teiksim, 25. augustā, tā lai ierastos ne vēlāk kā 1300, ievadam visu informāciju šeit un iegūstam detalizētu informāciju, cik ilgi kur jāiet, kurā pieturā jāstāv, cikos ienāk un atiet autobusi utml, pie kam tiek piedāvāti pieci dažādi varianti, kā nokļūt līdz galam. Un biļete, atgādinu, ir derīga pusotru stundu. 

Autobusi ir ātri, tīri un neesmu ne reizi redzējis pārbāstu autobusu. 

Vispār to varētu izdalīt kā piekto lietu - kanādieši nedrūzmējas un nespraucas garām. Viņi ciena sava privāto telpu, līdz ar to cienot arī tavējo gan autobusos, gan veikalos, gan uz ielas.