Piezīmes par kanādiešu sabiedrību

Kanādiešiem ir fetišs uz līdzi nesamo kafiju/slurpijiem/jebkuru citu līdzi dodamu dzērienu vienreizējā traukā un fiksācija uz atkārtoti lietojamiem ūdens traukiem. Īpaši no rīta uz ielas vai katram otrajam ir Starbucks/Hortons/Robins/etc lielā kafija. Man ir sajūta, ka tā ideja ir uzsvērt savu "lietišķumu" un "profesionalitāti", sak: "man nav laika dzert kafiju mājās, bet paskat kādu lielu kafiju es varu atļauties nopirkt katru rītu un izdzert savā darba vietā."

Tiem kas nesaprata, runa ir par šitādiem te variantiem.

Un otrs blakus fetišs, kura upuris nu esmu arī es, visur līdzi stiept ūdens pudeli. Runa ir par vairākkārt lietojamajām. Tas no sērijas "paskat, kā mēs par dabu rūpējamies nepērkot PET pudeles, ar savu nalgīna/nerūsējošā tērauda/plastikas tilpumu lepni savu ūdeni nēsājam un dzeram."

Ērti.

Viņi ir apsēsti ar noziedzību. Burtiski. Atver jebkuru avīzi/portālu, ieslēdz jebkuras ziņas, ja vien runa nav par specializētu izdevumu/raidījumu, pirmā lapa būs par bijušajiem un aktuālajiem noziegumiem, to tiesāšanu, intervijas ar policistiem un noziedziniekiem. Un par sportu. 

Vienu brīdi dikti centos saprast kāpēc viņiem ir tā, ka ir augsts smago noziegumu procents, bet maz zādzību, salīdzinot ar Latviju, kaut vai. Jau rakstīju, ka viņiem ir daudz slepkavību un tamlīdzīgi, un arī to, ka nezog, ne pasta sūtījumus, ne babrekjū pie mājām. Tagad man šķiet, ka esmu sapratis - kanādieši ir gaužām nepraktiski un attiecīgi, tāda ir arī noziedzība - nepraktiska. Viņi nezog tādēļ, ka vajag iegūt materiālo labklājību - sociālo pabalstu sistēma te ir tāda, ka nevajag zagt, alkoholam naudu valsts iedos tā vai tā. Viņi zog, lai izklaidētos. Attiecīgi, uzbrūk nevis, lai aplaupītu un iegūtu savā īpašumā naudu/mašīnu vai ko citu, bet, lai izrādītos statusam, izlādēto savu aizvainotību uz pārējiem, vienkārši tādēļ, ka sabiedrība visu laiku laiž ārā no cietuma un viņiem ir daba tā utt utjpr. Ja Latvijā var dzirdēt, ka uzbruka, lai nozagtu naudu, lai pārmācītu īrnieku vai tamlīdzīgi, tad šeit uzbrūk, lai uzbruktu. 

Ar automašīnām tas pats. Te praktiski nevienam auto nav signalizācijas. Bieži mašīnas pat atstāj neaizslēgtas un tad brīnās, ka nozog. Un nozog ne tādēļ, lai aizdzītu kaut kur un pārdotu, bet gan, lai tajā vakarā kāda kompānija varētu pabraukāt un izklaidēties.

Atceros, ka Latvijā bija tas gadījums, kad viens kex iegāja bērnu dārzā un nocirta pāris bērnus un audzinātāju, kaut kad pirms vairākiem gadiem. Kanādā (un Meksikā) tā ir ikdiena. Skaidrs, ka cilvēku vairāk utml, bet tomēr, vispārējā attieksme ir tieši tāda. 

Rekur, atveram Winnipeg sun, un palasam virsrakstus. Šodien, kad rakstu, topā ir: "Uzbrukuma upuris mirst slimnīcā", "Beibols blabla", "Teniss blabla", "Amerikāņu futbols blabla", "Tīņus apsūdz slepkavības mēģinājumā", "Policija atver "stukaču" līniju", "Ārā karsts blabla", "Orālā seksa vardarbības gadījums blabla", "Kanādietis uzvar Wimbldonā", "Svētdienās varēs ilgāk iepirkties", "Kaut kas tur par Spidermenu", "Upura kliedzienus visi ignorēja". Ja pa vidu iemaldās kāda cita ziņa, tad tā tipiski ir par kādu situāciju, kad kāds no Kanādas, vai Kanāda kā tāda, ieņem kādā topā pirmo vietu...

Latvijas ziņas, salīdzinot ar vietējām ir pozitīvisma pārpilna sapņu ieleja salīdzinot ar šito.

Pie tā paša. 

Man rodas sajūta, ka kanādieši ir absolūti politiskie analfabēti. Šeit nenotiek politiskās diskusijas. Ja Latvijā kaut kādi jauni lēmumi vai likumprojekti tiek apspriesti, tad Kanādā tā notiek ļoti, ļoti reti. Rodas sajūta, ka valdības nemaz nav. Jocīga sajūta, salīdzinot ar Latviju, jo saprotu, ka Latvijā, lai kādi tie mūsu ministri un deputāti būtu, viņiem vismaz kaut ko nākas skaidrot par savu rīcību. Un nevar teikt, ka kanādiešu politiķi būtu baigie godīgie čaļi. Iepriekšējā valdība kā reiz dēļ tā izgāzās, ka atklājās, ka viņi tur bija nozaguši aš Kambodžas gada budžetu, un arī manā laikā šeit, vietējie Manitobas politiķi uzrāvās uz publisko līdzekļu šķērdēšanu, bet citādi, nekāda politiskā apspriešana publiski nenotiek vispār. Winnipegā dzīvojošie pat nezin kāda partija ir vadībā pilsētā.

Kaut kāda diskusija ir šaurā lokā starp profesionālajiem komentētājiem, tipa intelektuāļiem un pašiem politiķiem un to vēl vajag pameklēt.

Runā, ka kanādieši ir atklāti un toleranti. Par tolerantumu piekrītu, par atklātību nē. Viņi ir politkorekti un politkorekti līdz absurdam līmenim. Mierīgi var būt situācija, ka sirmam kungam bārā nedos iedzert, ja viņam nebūs personas apliecība ar kuru apliecināt cik viņam gadu, ja mirkli pirms tam būs paprasīta šāda apliecība kādam pusaugu paskata puisim.

Un daudzas lietas ikdienas saziņā ir jādara tāpēc, ka vajag, lai labi izskatās. Piemēram, man darbā viens no vērtēšanas kritērijiem ir tāds, vai es izrādu empātiju zvanītājam. Tas ir, zvana kex, kuram ir caura riepa un man ir jāizrāda intonācijā, balsī un vārdos tas, cik ļoti es viņam jūtu līdzi un kāda gan nejauka situācija ir atgadījusies. Ja pārbaudītājam šķiet, ka empātijas nav, tad -6 punkti, un varu pateikt, ka šis ir mans galvenais klupšanas akmens, kas traucē iegūt 100% novērtējumu. Nu nevaru es just līdzi kaut kādam klaunam, kuram ir beidzies benzīns pa ceļam un kurš zvana man, lai viņam atved 8 litrus benzīna, tā vietā, lai aizietu līdz tuvākajam benzīntankam, kas ir apmēram kilometra attālumā. Esmu gatavs korekti, pieklājīgi un profesionāli noorganizēt visu loģistiku un servisu, bet empātiju nu nē, go fuck yourself. 

Un visur tā, visi tie dežūrjautājumi kā "how are you" uz kuriem neviens negaida atbildi un ja tu atbildi savādāk kā "fine/ok/good" ir dikti pārsteigti, ibo tas neizskatās labi, kad tu saki, ka tev nav viss forši.

Kaut kad sen atpakaļ lasīju tādu britu zinātnieku pētījumu, kurā bija izpētīts, ka Ziemeļamerikas iedzīvotāji tipiski mēdz pārspīlēt savu labklājību un pašsajūtu, kamēr Austrumeiropas iedzīvotāji mēdz notušēt savu labklājību un pašsajūtu. Tagad sāku saprast par ko tieši bija runa tajā pētījumā. Latvija nabagu zeme, kurā nav ko darīt un tomēr visi tie nabagi pārpilda visus iepirkšanās centrus un brauc uz ārzemērm, kurš uz Turciju, kurš ar prāmi uz Zviedriju, un žēlojas, cik tas prāmis dārgs, bet brauc...

Un viņi te visi ir rasisti. It kā toleranti, bet rases faktors spēlē milzīgu nozīmi it visā, kas notiek. Nē, krāsainos neapspiež, tieši otrādi, bet jāsaprot, ka rasisms ir īpašas attieksmes izrādīšana pret noteiktas rases pārstāvjiem. Respektīvi, tas, kāda tev ir krāsa daudz ko nosaka tavās iespējās iegūt darbu, piemēram.

Kad rakstīju par savu darba vietu minēju, ka tur daudz no visām pasaules malām. Izrādās, te tāda politika ir, ka tik un tik ļaužus jāpieņem tādus un tik un tik šitādus, lai izskatītos multikulturāli un pareizi. Tas nekas, ka trešo daļu pieņem tirliņus kaut kādus darbā un normālos kexus atstāj aiz borta.

Sāku domāt, kai espējams, man paveicās tik ātri dabūt darbu, jo biju no samērā eksotiskas valsts un kādam augšā šķita, ka lieliski papildināšu multikultūras vidi...

Līdz ar to arī jebkura komunikācija, īpaši ar vecāka gadagājuma kanādieti šķiet tāda kā "profesionāla". Viņš izvaicā par to, par šo, tu viņam par to un vēl kaut ko stāsti. Pats kaut ko jautā, saruna notiek, bet ir tā sajūta, ka sarunājies ar robotu un tai otrai personai iekšā ir pilnīgi nospļauties ko tu te stāsti. Tādā ziņā es laikam esmu kārtīgs postpadomis, man gribās, lai pārdevējs veikalā godīgi izrāda emocijas, ja viņam slikti, tad, lai ir drūms, ja viņam labi, tad, lai smejās, bet ir kā jūtas, nevis izliekas kā nav.

Pārlasīju pēdējās pāris rindiņas un sapratu, tiešām no PSRS :c)). Paskatīsimies vai un ja, tad kā mainīsies mana attieksme pret šo lietu nākotnē.