Labie cilvēki Irīna un Sergejs

Ik pa brītiņam pieminu šo pārīti, tagad nolēmu iepazīstināt mazliet tuvāk, ibo vakar sanāca iedarbināt manas dzīvesvietas inventārā esošo barbeque, tāpēc ir lietiskais materiāls ko izlikt.

Kur es viņus vispār izraku? Kārtējā nejaušā sagadīšanās, kā jau viss šajā pasaulē. Kad biju izdomājis, ka varētu braukt uz Kanādu, sāku apcerēt uz kuru pilsētu doties un varianti kopā bija 3. Kalgarī, Edmontona - abas Albertā, kas ir bagātākā province Kanādā, bet kurā diezgan grūti ir dabūt pastāvīgo uzturēšanās atļauju un Winnipega, tā iemesla dēļ, ka Manitobā savukārt atļauju ir dabūt visvieglāk no visām provincēm. Un tad, vēl pirms tam, kad biju pieteicies uz darba atļauju (apmēram pagājušā gada oktobrī, man šķiet) kaut kā vienreiz darbā (tas ir - Rilitā) sanāca runa par Kanādu un grāmatvede Irēna ieminējās, ka viņai ir brālēns Kanādā, tik nevarot atcerēties, kurā pilsētā. Aizgājām uz oдноклассникiem paskatīties, pamanīju, ka brālēns dzīvo tieši Winipegā. Tas man likās zīmīgi.

Savā pietiekami nekaunīgajā stilā, tajā brīdī kad jau zināju ka braucu uz Kanādu ieprasījos Irēnai, varbūt var mūs kaut kā sapazīstināt. Un Irēna neatteica (vispār viņai liels paldies ne tikai par to, bet arī daudz ko citu - viens no cilvēkiem, ar kuru ir tiešām patīkami kontaktēties un palīdzēs, ja varēs).

Nu un šis brālēns tad arī ir Sergejs un Irīna ir viņa sieva. Kanādā dzīvo jau 3 gadus, pirms tam cik saprotu 7 vai 8 gadus nodzīvoja un nostrādāja Īrijā, tā, ka abiem nav sveša dzīve citās zemēs. Irīna ir no Latvijas, latviski pat vēl runā labi, neskatoties uz ilgajiem gadiem prom. Bet Sergejs ir Lietuvas pilsonis, lai gan no viņa lietuvietis kā no manis ungārs :c)).

Tieši Irīna bija tā, kas vēl tad, kad biju Latvijā minēja šo variantu par zvanu centru kā darba vietu - arī viņai tas bija pirmais darbs Winnipegā. Tagad viņa dara to pašu, tikai nopietnākā iestādījumā - Manitobas publiskajā apdorošināšanā. Alga lielāka, čakara mazāk... 

Sergejs, savukārt, ir tālbraucējs. Stūrē lielos, garos kravas auto ar vienu/diviem furgoniem aizmugurē. Brauc uz Meksiku daudz, līdz pašai MeksikasMeksikas robežai. Tad te, pa Kanādu, visos virzienos - pēdējo reizi brauca uz Jukonu. Gandrīz zaļš no skaudības paliku klausoties, kur brauca un ko redzēja. Nu, gan ar laiku...

Tāds tipisks strādājošo imigrantu stāsts, atbauca bez nekā, pirmo gadu kā pliki pa nātrēm (tad Īrijā sāka palikt ļoti skumji), bez pieredzes, bez zināšanām un naudas. Tad pamazām tas parādījās, šitas parādījās, tagad īrē smuku mājiņu, ir pieklājīga mašīna, un kā redzu, dzīvo labi. Viņiem hobijs - dažreiz brīvajā laikā palīdz visādiem postsovjetiem ar padomiem, informāciju un arī praktiski iekārtoties.Zinu, ka nesen vēl viens puisis, Dzintars, ir pārcēlies uz Kanādu, arī ar smagajiem braukā. Viņam arī Sergejs palīdzēja.

Vēlreiz izsaku visdziļāko pateicību par man izrādīto palīdzību! Muchas Gracias!

Ā, un viņiem 2 kaķi ir. Tātad toč labi cilvēki :cD.

Irīna bišķīt iedzer, jo viņa atšoferēta teitan, bet Sergejs šoferēja atpakaļ.

Barbeque tomēr laba lieta...

  

Ēdam, sen nebiju tā pieēdies. Viņi man vēl atveda aliņu Baltika no.7. Reāli pēc Baltijas arī garšoja. Tāda kā nostaļģija pilnīgi parādījās.