Fashion Canada vai varbūt arī nē.

Pēc publikas pieprasījuma rakstīšu par modi Kanādā. Vienīgā problēma ir tā, ka tās nav. Nemaz. Vismaz, tur kur es esmu bijis (Toronto, Winnipiega, pieNiagārija). Pat nav par ko rakstīt. Cilvēki ģērbjas: a) vienkārši, par gribētos teikt garlaicīgi; b) lietišķi.

Tas vienkārši ir jāsaprot, ka nevis maisveidīgos apģērba gabalos, kā to dara Meksikā, bet tieši tā - vienkārši. Džinsi/šorti, botas/sandales, tkrekls/parasts krekls. Vienīgi tas, ka dažreiz ir pārsteidzoši kur tik lielus lielus izmērus var dabūt. Vispār šajā sakarā (re un pat rakstāmais uzradās) varu piebilst interesantu parādību, kad pirku sev šortus izpētīju vairākus brendus, piemēram American Eagle, tad biju iegājis arī Sears, pāris reizes nejauši vēl šur tur kaut ko paskatīju un konstatēju aizdomīgu lietu - parasti visi izmēri viņiem beidzas ar manu + 1 vai 2 izmēri. Es neesmu pārdabiski resns, manuprāt, ibo valkāju 36 izmēru (runa ir par biksēm), un es nesaprotu, kur tie visi resnie tipāži rauj sev bikses. Tas pats ar krekliem, normāli viss beidzas ar XL, XXL. Kad pirku kreklu, lai lietišķi (doh...) izskatītos darba intervijām, bija problēmas, jo viss ko varēju nopirkt bija pamatā max L. Ja nu vienīgi resnuļi sazinās telepātiski un parādoties kādam jaunam piedāvājumam visi uzlido (vai drīzāk uzrāpo) veikalam un visus lielos izmērus izpērk krājumiem, ja nu kodolkarš un viņi bez biksēm...

Nu un ko nozīmē lietišķi, komentārus neprasa, tas ir tā, lai izskatītos, ka aizņemts naudu pelnot.

Protams, ka ir cilvēki un sievietes (itwzntme), kas ģērbjas stilīgi un gaumīgi, bet tādu cilvēku ir ļoti, ļoti maz. Nesalīdzināmi mazāk kā Latvijā. Pat Toronto. Cik esmu dzirdējis, tādas lietas vairāk Kvebekā un Britu Kolumbijā ir populārākas. Bet tā - hipsterisma vēsmas viņiem nav svešas, Converse kedas un makintošus te var redzēt. Makinotšus biežāk :c)). 

Vispār šajā sakarā ienāca prātā pārdomas par to, ka pirms atbraukt uz Kanādu šķita, ka te ir milzīga Meksikas kulturālā invāzija un visa tā Kanāda tāda kā Meksikas piedeva ir. Ne sūda, teikšu jums. Viņi reāli ir patriotiskāki kā Latvieši, sāku saprast no kurienes VVF izrāva to "Mēs esam lieli, mēs esam vareni". Kā nekā viņa ir no Toronto un kanādieši tādi arī ir. Nacionālie karogi šeit ir daudz vairāk kā Latvijā. Es  nobildēšu un ielikšu jums paskatīt kādu dienu pāris paraugus, kā dzīvojamās mājas izskatās, kas man acīs iekritušas šur tur.

Tas patriotisms par savu valsti visur jūtams, komentāri portālos ir īpaši pamācoši - savu valdību viņi gāna, tāpat kā LV, bet visur viens otram stāsta, cik Kanādā ir kruta dzīvot, kas ir absolūts pretstats Latvijai.

Es teiktu, ka šī ir viena no principiāli galvenajām atšķirībām starp sabiedrībām, ko es izjūtu.

Tas pats attiecas uz Meksiku ar visiem viņu māksliniekiem. Tādi klasiskie Meksikāņu country, rnb un repa gabali šeit neskan. Klausos vietējās radiostacijas ejot no darba/uz darbu/staigājot tā pat vien un visas plašās Meksikas tik vien kā Ketija Perija, Flo Rida un Maroon 5 nu un Lady Gaga, kur tad nu bez viņas. Izrādās, ka drīzāk ir tieši otrādi, Kanādas popkultūristi un izklaidētāji ir pārstāvēti Meksikā proporcionāli plašāk kā pienāktos. 

Paskatīsimies, kas tad ir no Kanādas: visi zina Braenu Adamsu, viņš gan arī nav ļoti aktuāls šobrīd, toties Džastins Bībers ir aktuāls (nevar gan saprast kanādieši no viņa biksēs čurā aiz laimes vai kauna), Selīna Diona, Drake, Karlija Rae Džebsena, Alanis Morisette un, kas mani  pārsteidza - Milēna Fārmere izrādās ir kanādiete, nevis francūziete un Leonards Koens arīdzan. Ā, un Shania Twain, tik kur viņa to country tā samācījusies ir, nesaprotu.

Ekrāna ļaudis: Pamela Andersone, Kianu Rīvs. Izrādās, ka Bauers, tobiš Kiefers Sazerlends, tāpat kā viņa tētuks ir no Kanādas, tāpat kā Džims Kerijs, Dens Eikroids, Brendans Freizers, Leslijs Nīlsens un daudzi citi filmās bieži redzami indivīdi.

Aizekrāna ļaudis - mūžam aktuālais Džeimss Kamerons (jā jā tas pats Titānika un Avatara tētuks) ir no Kanādas. Braucot uz, ak, dabas brīnumu, sanāca braukt caur viņa dzimto pilsēteli. Devids Kronenbergs arī, tāpat kā Gajs Maddins.

Vēl viņiem ir 9 astronauti. Kaudzīte ar nobeļiem un milzīga čupa ar čempioniem un rekordiem ziemas sporta veidos, un mazliet mazāka čupa - vasaras. 

Pašiem sava nafta un visvairāk polārlāču pasaulē.

It kā ir pamats būt lepnam, bet šajā sakarā atļaušos citēt, vienu, nu jau aizsaulē aizgājušu cilvēku - George Carlin. Citēju brīvi un literāri, tiem, kam vēlme iepazīties ar orģinālu, ir tāda iespēja.

"Nesen redzēju uzlīmi uz mašīnas "Esmu lepns par to, ka esmu amerikānis". Nekad neesmu sapratis, kas tas par tādu nacionālo lepnumu. Kā gan tu vari būt lepns, ka esi kaut kur piedzimis? Manuprāt tu vari būt lepns tikai par to, ko pats esi paveicis un sasniedzis. Tā ir tikai ģenētiska nejaušība, negadījums, ka tu esi piedzimis Īrijā, Itālijā vai Amerikā. Tu taču nesaki, ka tu esi lepns jo esi piedzimis vienu metru un 79 centimetrus garš, vai esi piedzimis ar tendenci uz taisnās zarnas vēzi. 

Ja tu vēlies kaut ko līmēt uz mašīnas, dieva dēļ, dari to, uzlīmē "Esmu laimīgs, ka esmu amerikānis" vai itālis, vai kas cits. Tieši tā laimīgs, nevis lepns par to, kur tavu nopelnu nav ne tik cik melns aiz naga."