Pateicos liktenim, dieviem, radiem, draugiem, paziņām un vienkārši cilvēkiem, kas ļāva man iegūt šo pieredzi un izdzīvot šo piedzīvojumu, bet bisvairāk pateicos savai sievai, Laurai. Bez viņas atbalsta un sapratnes... nu... nekā nebūtu.
Kā pēdējos vārdus vēlos teikt lūk ko:
Ir tikai viens bauslis - dari otram tā, kā vēlies, lai dara tev.
Ir tikai viens veids - dari pēc labākās sirdsapziņas.
Ir tikai viens princips - saglabā stāju.
Un vienmēr atceries - laiks nekad nestāv uz vietas.
Paldies par šo blogu! Bija interesanti, izglītojoši un arī izklaidējoši!
AtbildētDzēstLai Tev turpmāk veicas arī mājās! Varbūt jāsāk rakstīt līdzīgs par Latviju, un varbūt pat angliksi?