Par lietām kuras atstāšu Kanādā

Lieko svaru. 25 kg. Tā ir terapeitiska vērtība padzīvot kultūrā, kas rotē ap patēriņu un visām no tā izrietošajām sekām, pie kam tas atvasinās arī uz "lieko svaru" sadzīvē. Ja kādam šķiet, ka ES vai Zviedrijas bankas ir ļaunuma kvadrātsakne, tad atklāšu - pat "trekno gadu" plaukumā nebija tāda informatīvā spiediena pirkt preces kredītā kādu es piedzīvoju Kanādā. Pie kam, atšķirībā no Latvijas, kur tomēr runa bija par (it kā) noderīgām lietām - mājoklis, auto, kāds dators, Kanādā uz katriem svētkiem ir reklāmas iegādāties briljantus kredītā, jo sieva šogad negrib neko "lielu"... Un parunā nu par lēkšanu augstāk par savu dirsu.

Kā, varbūt nomanījāt, sanāca tā, ka nācās izvākties no savas īrētās dzīvesvietas un padzīvot pie vietējiem. Pie  True kanādiešiem. Un sanāca parunāt ar daudziem vietējiem cilvēkiem un apskatīt bildīti arī no aizmugures. Un skat, kas atklājās - Kanāda lieliski prot izmantot PR. Tāda sajūta man bija jau radusies, taču nebiju sapratis kādā mērā tas tā ir. Domājat Kanādā neatsavina mājas veciem cilvēkiem, kas nespēj nomaksāt kredītu? Wrong! Domājat Kanādā ar labu izglītību varat garantēt sev labu darbu? Wrong again!

No otras puses, esmu arī sapratis, ka ir daudzi kuriem svarīgākais ir nesaspringt, nepārpūlēties, neapgrūtināt sevi ar domāšanu un nodot visu lēmumu pieņemšanu citu rokās. Un tādiem cilvēkiem Kanāda ir ļoti piemērota vieta. Viss ir ētri, sociālā sistēma strādā (pagaidām), minimālā alga tāda, par kuru Latvijā var tikai sapņot. Nav jāuzņemas nekāda atbildība - tiec kādā korporatīvā tipa uzņēmumā un viss. Kreisē tik.

Savukārt tiem, kas ir gatavi pacīnīties būs vienalga Kanāda vai Latvija. Šķiet, ka Latvijā būs pat vieglāk.

Un tas iemesls ir tas, ka Latvija vēl nav sabojāta. Korporatīvais buļļu sūds, kad sirdsapziņu aizvieto tiesas lēmums vēl nav izplatījies tādā mērā kā otrpus Atlantijas okeānam.

Patiesībā grūti rakstīt, jo no vienas puses Kanāda ir bijusi ļoti laipna pret mani un viss ir bijis lieliski, no otras puses, sūds ar visu toleranci, bet nenovēlu Latvijai jelkad kļūt par tādu zemi kāda ir Kanāda šobrīd. Tas nav attīstības ceļš, tas ir evolūcijas strupceļš.

Un pie tā es arī palikšu.