Kanādā nav ikgadējās tehniskās apskates automašīnām. Arī ikdivgadējās vai jebciksavādākgadējās nav. Aha, es arī tā padomāju. Izrādās, ka kaut ko līdzīgu tehniskajai apskatei kanādieši izveic tikai tad, kad auto maina īpašnieku un jaunais īpašnieks vēlas apdrošināt auto, pie nosacījuma, ka auto iepriekšējo reizi tehnisko apskati ir izgājis vairāk kā gadu atpakaļ. Kas nozīmē, ka apkārt braukā auto, kas padsmit gadus nav izgājuši tehnisko skati un neko. Protams, ir zināmi nosacījumi, kam ir jābūt izpildītiem, lai auto nenodzītu no ceļa - piemēram, plaisas priekšējā stiklā (stikla neesamība), tekoši šķidrumi utml, bet citādi, kamēr turās kopā, tikmēr var braukt.
Arī tehniskā skate nav gluži tāda, kā mēs to iedomājamies. Viņiem pārbauda bremzes, nesošo daļu, korpusu utml, bet nepārbauda motora darbību, kas nozīmē, ka nevienam neinteresē, piemēram, izplūdes gāzes, kas ir milzīgs punkts Eiropas apskatēs. Kā man skaidroja, teorētiski, tu vari iestumt auto tehniskās skates vietā bez motora un būs pietiekami. Un arī tādu speciālo valsts organizētu tehniskās vietu nav, ir mehāniķi parastie, kam ir kontrakts veikt apskates un viss.
Varētu padomāt, ka viss ir baigi jauki, bet tehniskajās apskatēs neiekasēto naudu valsts savāc apdrošināšanā un apdrošināšana ir ĻOTI dārga, salīdzinot ar Latviju. Manitobā, kas ir dziļi lauki un kur viss ir lētāk kā praktiski visur citur Kanādā, par kaut kādu vāģi parasto būs jāmaksā ap Ls 55 mēnesī. Toronto var gadīties maksāt visus 150. Mēnesī! Un arī tiesībām ir gada maksa, kas ir tieši atkarīga no tā kā brauc šoferis. T.i., nevis Latvijas bonus-malus sistēma, kad atkarībā no vadītāja klases mainās apdrošināšanas maksa viņa auto, bet gan padārdzinās/palētinās pati iespēja izmantot autovadītāja apliecību kā tādu, kas, manuprāt, ir daudz loģiskāk.
Nu un pie viena, ja nu kāds izdomā braukt uz Kanādu, tad rekur noderīga kulturālā nianse. Kanādā roku pieņemts spiest ar cilvēku iepazīstoties vai ar viņu satiekoties pēc ilgāka laika. T.i., iepazinies ar Džonu, paspiedi roku viss kārtībā, ja nākamo reizi Džons tevi redzot nāk klajā ar "How're ya!" un pat nedomā sasveicināties spiežot roku, tas nenozīmē, ka esi iekakājis Džonam dvēselē - viņš ar tevi jau ir iepazinies iepriekšējo reizi un nav vajadzību apmainīties ar smakām vēl vienu reizi. Viņš tev var paspiest roku, ja gadījumā neesat tikušies ilgāku laiku un atkal redzat viens otru, bet tas nav obligāti.
Vēl, protams, roku spiež formālās situācijās - business, politics n'shit.
Interesanti, ka pat slēdzot kaut kādus darījums nav obligāti spiest roku, mierīgi var būt tā, ka sarunas biedri vienojas par kaut ko un apstiprina mutvārdiski.
Viens no principiālajiem iemesliem kāpēc šī lieta ir savādāka, kā Eiropā - Kanādā uz vienu iedzīvotāju ir nesalīdzināmi daudz vairāk vietas, līdz ar ko kanādiešiem privātā zona ir izteikti plašāka. Bieži vien komforta distancē nemaz nav iespējams paspiest roku tīri tehniski - attālums par lielu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru