otrdiena, 2012. gada 30. oktobris

Barons Valters fon Krauss ēd briežumāti Stefāniju un ir apmierināts ar dzīvi

Par godu 50% sarīkoju sev dzīres. Jau labu laiku plānoju uzkost divus Kanādijas rezidentus - wapiti jeb elk (kuru Tilde piedāvā tulkot kā "alnis", lai gan tas nav alnis itin nemaz) un bizonu. Pa ausu galam dzirdēju, ka bizons būšot Ziemas Dziesmusvētkos, tādēļ izlēmu sākt ar wapiti. Eko veikalā ieguvu daļu no savvaļā audzēta (oxymoron anyone?)  eksemplāra. Ap Ls 10 kilogramā. Nepirku "pareizo" dibengala otrā kvadranta, trešā sektora sirloin steiku, kurš maksāja tuvāk Ls 30, es pieticīgs puisis, man parastais gurna muskulis arī der.

Lai labāk gatavojas lieku priekšā ieraut 35 gramus. Es ierāvu šo:

Samaksāju Ls 14, te visi šņabji vienā cenā.
Jautāsiet, kas tur tik īpašs?

Faktiski vienīgais LV produkts, kas ir pieejams ārpus specializētiem veikaliem.
Nu ko, sākam gatavot lielisko gaļas ēdienu:

Barons Valters fon Krauss ēd briežumāti Stefāniju un ir apmierināts ar dzīvi

Ko mums vajadzēs vienam cilvēkam:
250 gramus steiku, pēc izvēles
200 gramus cukīni
pusi no 400 mililitrīgās bundžas ar ananāsu gredzeniem sīrupā
pusi sīpola
olu
4-5 daiviņas ķiploku
trešdaļglāzi miltu
4 ēdamkarotes 5% etiķa
4 ēdamkarotes olīveļļas
augu eļļu cepšanai, glāzi vismaz, vislabāk rapšu eļļa, saulespuķu nederēs olīveļļa so, so. Lieta tāda, ka olīveļļa nav piemērota gatavošanai augstā temperatūrā, tam ideāla eļļa ir zemesriekstu, bet rapšu arī ir labi.
rozmarīnu
oregano
baziliku
piparus



Startējam ar to, ka sagriežam sīpolu pusmēnešos un pusmēnešus uz pusēm. Beram nelielā bļodiņā, uzlejam etiķi, kārtīgi izmaisam, nomizojam ķiploku daiviņas, saspiežam ar nazi, liekam tajā pašā bļodiņā klāt pie sīpoliem, saberam oregano, rozmarīnu un baziliku un vēlreiz kārtīgi izmaisam. Atstājam marinēties.

Liekam pannu uz plīts, lejam iekšā eļļu un griežam uguni līdz galam, lai kārtīgi karst.
Sagriežam cukīni gredzenos, bet nemizojam. Gredzenus sagriežam sektoros, atkarīgs, protams, no cukīni izmēra, ja mazs, tad gredzenus uz pusēm, man tāds makanās trāpījās, gredzenus četrās daļās griezu.

Ņemam bļodu, sakuļam olu, man patīk sakultajai olai kārtīgi piparus piebērt klāt, cepot viss asums pazūd, bet tāda forša garša paliek un garoziņa veidojas labāk, kā kad plika ola un milti.

Nu tālāk, kā karbonādes cepot - mērcam cukīni olā, viļājam miltos un uz pannas cepties, pa ceļam nogriežot pannas karšanas temperatūru no maksimālās uz 2/3. Brīdī, kad ir uzlikta pirmā panna ar cukīni cepties, metam otru pannu uz plīts un griežam karsēties arī ar pilnu jaudu.
Ļaujam cukīni cepties minūtes divas, tad apgriežam. Ap šo brīdi otrai pannai vajadzētu būt karstai, metam iekšā gaļu, bez kādām eļļām vai kādas citas smērvielas, gaļa pati sulosies. Uz maksimāli karstas pannas ļaujam gaļai grilēties minūtes divas, tad nogriežam karstumu uz bišķi pāri pusei un gaļu griežam otrādi un ļaujam sutināties.
Pa tam lāgam cukīni vajadzētu būt gataviem, pie kam to viegli noteikt iedurot ar dakšiņu cukīni - ja viegli ieiet, tad gatavs, ja pretojas tad nav gatavs.

Eļļai, kā redzat ir jābūt pietiekami daudz,lai cukīni būtu pa pusei tajā, nevis tikai pa pannas apakšu tikai. 
Kad pirmā panna ar cukīni gatava, tad velkam tos ārā, liekam uz vairākās kārtās saklāta papīra dvieļa, lai tauki notek. 
Pēcāk daram tādu lietu - sagriežam mazākos sekotoros ananāsa gabaliņus, ieberam bļodā pie palikušās kultās olas un visus atlikušos miltus turpat iekšā, un izmaisam, lai visi ananāsu gabaliņi būtu aplipuši ar mīklu. Kad nu tas padarīts, beram pannā, kur pirmiņ cukīni eļļā vārījās. Kad iebērts, pagaidam piecas sekundes, lai ola pieraujas, tad izmaisam, lai nebūtu tā, ka daudzi ananāsu gabaliņi kopā salipuši vārītos, pagaidam piecas sekundes un atkārtojam. Tikai viegli maisam, citādi ananāsi vēl izjuks.

Tā kultā ola tāda brūna no maltajiem pipariem, kurus, kā minēju pulka piebēru.
Izcepti cukīni apmēram šitā izskatās. Tas melnais, kas cauri spīd, ir miziņa.
Un pēc minūtes velkam ananāsus ārā. Liekam notecināties uz papīra dvieļiem Cukīni liekam uz šķīvja, nosusinātos ananāsus turpat, gaļai ar vajadzētu būt gatavai beram arī to klāt. Protams, ja kādam ir iekāriens uz raw bifšteku, tad var cept arī mazāku laiku.
Pēdējais solis ir pievienot 4 ēdamkarotes olīveļļas pie sīpoliem, izmaisīt un to visu vienmērīgi izvietot pāri gaļai, cukīni un ananāsiem.

Klāt tumšo alu un Labu apetīti!

Sātīgs īstu vīru ēdiens!

4 komentāri:

  1. Vīriešu ēdiens! Un kura sastāvdaļa ir tajā plastmasas pudelē, kas pēc tosola izskatās?

    AtbildētDzēst
  2. Esi sācis gaļu ēst?

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Es jau nebiju beidzis. Esi kaut reizi dzirdējis, ka es sevi saucu par veģetārieti? Mana nostāja - industriāli audzēto ēst nevēlos, ja ir zemnieka audzēta/medījums, tad kādu reizi ēst var un pat varbūt vajag, vai arī ja esi ciemos un nav īpaši izvēles ko ēst un izredzes, ka tiksi pie cita ēdamā saprātīgā laikā, bez tam, cieņas jautājums pret namatēvu(māti)... Rezultātā, šogad gaļu esmu ēdis 4 vai 5 reizes. Vienreiz pats kāvu zemnieces audzētu gaili, vienreiz bija ciemi pie manis ar vistu, vienreiz pats biju ciemos un tagad. Vairāk neatceros.

      Dzēst