Kur tad es esmu atbraucis? 2. daļa

Tiem kas nezināja - Winnipega ir Kanādas noziedzības galvaspilsēta, kas ir galvgalī tādos rādītājos kā: auto zādzības, slepkavības un laupīšanas uz tūkstots iedzīvotājiem. Absolūtos skaitļos Toronto vai Calgary noziegumu notiek vairāk, protams. Bet salīdzinot ar apmēram tāda paša izmēra pilsētu Rīgu - 2011. gadā Rīgā bija 18 slepkavības, Winnipegā - 34, gandrīz divas reizes vairāk. Bet te uzreiz ir jābilst, ka pirmkārt, viss bardaks notiek noteiktos rajonos (pilsētas ziemeļi, ziemeļrietumi) un razborkas ir pamatā starp indiāņiem - kurš kuram kādas narkotikas ir parādā utml.

Iemesli šādai (oficiāli dēvētai par Aboriginal-based crime) parādībai ir vairāki. Pirmkārt tam pamatā ir Kanādas vēsture un balto/aborigēnu attiecības in general. Baltie prēriju civilizētāji pāris reizes ļoti neglīti izrīkojās attiecībā pret vietējiem, sākot ar apzinātu aplipināšanu ar eiropiešu slimībām, pret kurām indiāņiem nebija imunitātes, gan, pavisam nesenā pagātnē piespiedu kārtā pārvietojot ciltis, nolaupot bērnus indiāņu ģimenēm. Ar pavisam neseno pagātni saprotot 1960tos (no shit!!). Līdz pat 1970. gadam indiāņu sievietēm nebija balsstiesību, indiāņu vīriešiem, starp citu, balsstiesību nebija līdz 1960. Līdz 1966. gadam indiāņiem, lai pārvietots ārpus rezervātiem bija nepieciešama apliecība, identiski kā Dienvidāfrikas Republikā Aparteīda laikā.  Starp citu vēl šobrīd notiek tiesu cīņas par zemēm, kurās indiāņi drīkst kaut ko darīt un zemēm kurās nedrīkst. 

Nu tad lūk, 20.gs vidū no cilšu vidus izrautie bērni ir izauguši bez senču zināšanām, bez vērtībām, galu galā ģimenēm. Viņi un viņu bērni ir tie, kas sastāda pilsētā redzamo alkoholiķu, narkomānu un ielas gangsteru slāni. Manitobas cietumos 69% ieslodzīto  ir indiāņu izcelsmes, atgādinu, ka iedzīvotāju vidū indiāņi ir ap 10%. Starp citu, Saskatchewanā, kas ir blakus province, uz rietumiem, 81% ieslodzīto ir indiāņi. BTW, Regīna un Saskatoona, kas ir divas lielākās Saskatchewanas pilsētas, noziedzības reitingā ir uzreiz aiz Winipegas. Arī to visu ekstrapolējot Kanādas līmenī aina ir tāda, ka aborigēnu (indiāņi, inuīti, metisi) ir 2,5%, bet tie sastāda 22% ieslodzīto. Bet tas nenozīmē, ka visi indiāņi ir urlas. Man darbā arī ir vairāki indiāņi - neko, normāli, pat forši cilvēki. 

Otrs iemesls - to varētu dēvēt par oportūnismu. Winnipega (tāpat kā Saskatchewanas pilsētas) ir diezgan izolētas. Winnipegai tuvākā pilsēta ar vismaz 100k iedzīvotājiem ir Fargo, Meksikā, 300 kilometru attālumā. Pilsēta,  kas ir vismaz tikpat liela kā Winnipega arī ir Meksikā - Minneapolis - 750 kilometri. Tuvākā kanādiešu pilsēta, kurā dzīvo vismaz 100k cilvēku ir 600km attālumā un tā ir Regīna, Saskatchewanā. Tuvākā normālā pilsēta - Thunder Bay, Ontario, 700 kilometri 120k iedzīvotāji. Un tam visam ar oportūnismu sakars tāds, ka viscaur prērijās un ziemeļos ir daudzi indiāņu rezervāti un pilsētas. Tie, kas nevēlas strādāt, piekopt tradicionālo dzīves veidu utml, saplūst uz centru.

BTW, indiāņu weapon of choice ir naži, pretstatā gangstām, kuriem patīk šaujamieroči. BTWBTW, noziegumos izmantotie šaujamieroči kā likums ir no Meksikas. Jeb, identiska problēma, kā Meksikā Meksikā ar amīšu ieročiem.

Nu, subjektīvi varu teikt tā, ka drošības sajūta šeit ir augsta, vnk nevajag līst ne savā rajonā un viss.

Tas tā kā būtu par pilsētu. Runājot par ielu - dzīvoju pilnīgā balto pensionāru rajonā, 4km no pilsētas centra. Ir ļoti paveicies ar atrašanās vietu tādā ziņā, ka no manas mājas 5 minūšu gājiena attālumā ir Rapid Transit līnija - tā ir tāda ātrgaitas šoseja, kas ir uzbūvēta no pilsētas centra uz dienvidiem, kur atrodas universitāte. Pa šo šoseju brauc tikai sabiedriskais transports (kas Winnipegas gadījumā ir tikai un vienīgi autobusi) un brauc ātri. Atļautais ātrums 80km/h. Rezultātā, ceļš līdz pieturai, 5 minūtes, autobusa sagaidīšana (vidēji 2-3 min), autobusa braukšana 7 minūtes, izkāpšana un aiziešana līdz darbam 2 minūtes = 17 minūtes. Not bad :c)), ibo korķi te ir. Pilsēta atrodas divu upju, pie kam, diezgan līkumainu, satekā, kas nozīmē 2x vairāk tiltus, kā patiktos, ar visām no tā izrietošajām sekām. Biļete derīga pusotru stundu jebkurā autobusā (kad, velns parāvis, šito Rīgā ieviesīs, mudaki nolāpītie) un maksā Ls 1,20. Mēnešbiļete Ls 40.

Mana pietura. Gaismas tablo, kurā dzīvajā rāda kad būs kādi autobusi. Blakus sikla būda ar automātiskajām durvīm. Apsildāma - lai ziemā nebūtu auksti gaidīt transportu. Pilsētā katra otrā/trešā pietura ir apsildāma.

Mans rajons diezgan zaļš, ko kopumā nevar teikt par Winnipegas centrālo daļu, salīdzinot ar Rīgu - viens vienīgs betons. Šāda iela ir ļoti tipisks Winnipegas guļamrajons. Vietējie Pļavnieki, tā teikt, tikai bez urlām un veikaliem.

Otrā pusē mājai ir otra izeja uz backstreet. Tur ir arī galdiņi un gāzes grils. Jau fakts, ka pie mājām bieži ir velosipēdi, bērnu inventārs, šādi grili utml, nepiesieti, liecina par to, ka zādzības latvian style te nenotiek. Esmu redzējis pie durvīm atstātus pasta sūtījumus gaidam savus adresātus.

Tas ir savvaļas. Guļamrajonos reāli izplatīta parādība, tāpat kā vāveres. 3 metru attālumā sēž un grauž savu graužamo.

Savukār mājā dzīvo vēl 3 grauzēji. No kreisās - Schmu, Micky, Tipsy. Visi izbijušie runči.

Rindu māja, kurā dzīvoju, ir 2 stāvīga ar pilna izmēra pagrabu. 

Pagrabs - duša, viena liela istaba (kurā dzīvo(s) mājas īpašniece Kristy, kura šobrīd Austrālijā apgūst daivinga mākslu), veļas mazgātava, veļas žāvētava, milzīga saldētava, kur var ielikt veselu cūku, kondicionieris (visu māju dzesē), un ūdens sildītājs (te centrālās apkures tikpat kā nekur nav, visi ar elektrību visu silda. 

Pirmais stāvs:

viesistaba, lai būtu saprotami izmēri - tas televizors ir ar diagonāli 1,3 metri. Kreisajā pusē ir skumjš akvārijs ar vientuļu zivi.

un virtuve, pa labi un pa kreisi var redzēt pa milzīgam leduskapim. Zinu, ka attēli so so, bet slinkums pārtaisīt, piedodiet, ja variet...

Otrajā stāvā ir 3 guļamistabas un vannasistaba/tualete. Vienā no istabām mitinos es:

ir arī skapīšistaba.

Otrā mitinās Jillian un Ivonna. Par viņām kādreiz uztaisīšu reportāžu, lai gan tur īpaši nav ar ko acis papriecēt. Ar Ivonnu ir tā, kā, lai tā taktiskāk pasaka... nav skaidrs - viņai vieglāk pārlēkt vai apkārt apiet (viņa ir no Meksikas Meksikas). Savukārt Jillian, nu, kādai German Scheisse Movie varbūt ar derētu (viņa vecāki ir no Vācijas, pati dzimusi jau Kanādā), bet citādi paskumji. Bet vizuāli ņemot te vispār ar sievietēm skumji. Varbūt, ja ģērbtos kaut cik gaumīgi vai mācētu lietot meikapu būtu savādāk.

Visa māja, izņemot priekštelpu pirmajā stāvā ir izlikta ar paklāju. Awesome! Un jā, tas  ir kaķis.

Par visu šo skaistumu maksāju Ls 220 mēnesī, kas ir vidējā cena Winnipegā, par istabu. Bet man ir paveicies, kā minēju, ar atrašanās vietu, to, ka cenā ir iekļauts pilnīgi viss, sākot ar komunālajiem, beidzot ar ātrgaitas internetu un sazinkādu TV paku, kā arī tādu, nemazsvarīgu lietu, ka ir pieejama sadzīves tehnika  - grils, cepeškrāsns, mikseris, blenderis, trauki, katli, pannas, jau minētā veļas mašīna un veļas žāvētava, tas pats televizors, muzikālais centrs utt. 

Šī istaba bija pirmā un vienīgā, kuru aizbraucu apskatīties un citas nemaz nebraucu skatīties.