ceturtdiena, 2012. gada 1. novembris

Helowīns Winnipegas lieveņos


Hellowīns te ir liels pasākums. Daudzi savas mājas izrotā ar visādu šņagu un tad bērneļi skrien un končas prasa. Zemāk pāris bildes ieskatam, kuras uztaisīju pa ceļam uz/no darba/veikala. 

Daži pieticīgi kokā kaut ko iekarina.


Raganu motīvs populāra lieta.

Daži tikpat pieticīgi logos un durvīs kaut ko ieliek.


Uz lieveņa šabloniskais ķirbis.
Daži baigo HighTec dārzā saliek, jupis viņu zina, kas ar to domāts. Manuprāt tur iekšā spoks un apkārt viņam kaut kas baisi lido. Izskatās jau labi.
Pievienot parakstu
Daži vienkārši gaumīgu kompozīciju uztaisa.

Salmu bērni anyone?
Kamēr daži baigo ekspozīciju izliek. 

Tādas lielas ekspozīcijas bija vairākas, bet tā kā Helowīnos strādāju virsstundas, bija jau patumšs kad pa pilsētu staigāju, atiecīgi pārējās bildes galīgi nesanāca.

otrdiena, 2012. gada 30. oktobris

Barons Valters fon Krauss ēd briežumāti Stefāniju un ir apmierināts ar dzīvi

Par godu 50% sarīkoju sev dzīres. Jau labu laiku plānoju uzkost divus Kanādijas rezidentus - wapiti jeb elk (kuru Tilde piedāvā tulkot kā "alnis", lai gan tas nav alnis itin nemaz) un bizonu. Pa ausu galam dzirdēju, ka bizons būšot Ziemas Dziesmusvētkos, tādēļ izlēmu sākt ar wapiti. Eko veikalā ieguvu daļu no savvaļā audzēta (oxymoron anyone?)  eksemplāra. Ap Ls 10 kilogramā. Nepirku "pareizo" dibengala otrā kvadranta, trešā sektora sirloin steiku, kurš maksāja tuvāk Ls 30, es pieticīgs puisis, man parastais gurna muskulis arī der.

Lai labāk gatavojas lieku priekšā ieraut 35 gramus. Es ierāvu šo:

Samaksāju Ls 14, te visi šņabji vienā cenā.
Jautāsiet, kas tur tik īpašs?

Faktiski vienīgais LV produkts, kas ir pieejams ārpus specializētiem veikaliem.
Nu ko, sākam gatavot lielisko gaļas ēdienu:

Barons Valters fon Krauss ēd briežumāti Stefāniju un ir apmierināts ar dzīvi

Ko mums vajadzēs vienam cilvēkam:
250 gramus steiku, pēc izvēles
200 gramus cukīni
pusi no 400 mililitrīgās bundžas ar ananāsu gredzeniem sīrupā
pusi sīpola
olu
4-5 daiviņas ķiploku
trešdaļglāzi miltu
4 ēdamkarotes 5% etiķa
4 ēdamkarotes olīveļļas
augu eļļu cepšanai, glāzi vismaz, vislabāk rapšu eļļa, saulespuķu nederēs olīveļļa so, so. Lieta tāda, ka olīveļļa nav piemērota gatavošanai augstā temperatūrā, tam ideāla eļļa ir zemesriekstu, bet rapšu arī ir labi.
rozmarīnu
oregano
baziliku
piparus



Startējam ar to, ka sagriežam sīpolu pusmēnešos un pusmēnešus uz pusēm. Beram nelielā bļodiņā, uzlejam etiķi, kārtīgi izmaisam, nomizojam ķiploku daiviņas, saspiežam ar nazi, liekam tajā pašā bļodiņā klāt pie sīpoliem, saberam oregano, rozmarīnu un baziliku un vēlreiz kārtīgi izmaisam. Atstājam marinēties.

Liekam pannu uz plīts, lejam iekšā eļļu un griežam uguni līdz galam, lai kārtīgi karst.
Sagriežam cukīni gredzenos, bet nemizojam. Gredzenus sagriežam sektoros, atkarīgs, protams, no cukīni izmēra, ja mazs, tad gredzenus uz pusēm, man tāds makanās trāpījās, gredzenus četrās daļās griezu.

Ņemam bļodu, sakuļam olu, man patīk sakultajai olai kārtīgi piparus piebērt klāt, cepot viss asums pazūd, bet tāda forša garša paliek un garoziņa veidojas labāk, kā kad plika ola un milti.

Nu tālāk, kā karbonādes cepot - mērcam cukīni olā, viļājam miltos un uz pannas cepties, pa ceļam nogriežot pannas karšanas temperatūru no maksimālās uz 2/3. Brīdī, kad ir uzlikta pirmā panna ar cukīni cepties, metam otru pannu uz plīts un griežam karsēties arī ar pilnu jaudu.
Ļaujam cukīni cepties minūtes divas, tad apgriežam. Ap šo brīdi otrai pannai vajadzētu būt karstai, metam iekšā gaļu, bez kādām eļļām vai kādas citas smērvielas, gaļa pati sulosies. Uz maksimāli karstas pannas ļaujam gaļai grilēties minūtes divas, tad nogriežam karstumu uz bišķi pāri pusei un gaļu griežam otrādi un ļaujam sutināties.
Pa tam lāgam cukīni vajadzētu būt gataviem, pie kam to viegli noteikt iedurot ar dakšiņu cukīni - ja viegli ieiet, tad gatavs, ja pretojas tad nav gatavs.

Eļļai, kā redzat ir jābūt pietiekami daudz,lai cukīni būtu pa pusei tajā, nevis tikai pa pannas apakšu tikai. 
Kad pirmā panna ar cukīni gatava, tad velkam tos ārā, liekam uz vairākās kārtās saklāta papīra dvieļa, lai tauki notek. 
Pēcāk daram tādu lietu - sagriežam mazākos sekotoros ananāsa gabaliņus, ieberam bļodā pie palikušās kultās olas un visus atlikušos miltus turpat iekšā, un izmaisam, lai visi ananāsu gabaliņi būtu aplipuši ar mīklu. Kad nu tas padarīts, beram pannā, kur pirmiņ cukīni eļļā vārījās. Kad iebērts, pagaidam piecas sekundes, lai ola pieraujas, tad izmaisam, lai nebūtu tā, ka daudzi ananāsu gabaliņi kopā salipuši vārītos, pagaidam piecas sekundes un atkārtojam. Tikai viegli maisam, citādi ananāsi vēl izjuks.

Tā kultā ola tāda brūna no maltajiem pipariem, kurus, kā minēju pulka piebēru.
Izcepti cukīni apmēram šitā izskatās. Tas melnais, kas cauri spīd, ir miziņa.
Un pēc minūtes velkam ananāsus ārā. Liekam notecināties uz papīra dvieļiem Cukīni liekam uz šķīvja, nosusinātos ananāsus turpat, gaļai ar vajadzētu būt gatavai beram arī to klāt. Protams, ja kādam ir iekāriens uz raw bifšteku, tad var cept arī mazāku laiku.
Pēdējais solis ir pievienot 4 ēdamkarotes olīveļļas pie sīpoliem, izmaisīt un to visu vienmērīgi izvietot pāri gaļai, cukīni un ananāsiem.

Klāt tumšo alu un Labu apetīti!

Sātīgs īstu vīru ēdiens!

pirmdiena, 2012. gada 29. oktobris

Pavisam aizmirsu

Prozit!

50%

Dārgie radi, draugi, paziņas, bijušie un nākamie kolēģi un visi pārējie labie cilvēki (jo sliktajiem es nemaz nerakstu), ir apritējis pusgads kopš atrodos iekš tās Kanādijas. Kas nozīmē, ka šobrīd oficiāli varu domāt, ka mans atgriešanās brīdis Latvijā ir tuvāks, kā aizbraukšanas brīdis. Halelujah, Jesus saves!
Kopējais noskaņojums: emocionāli - заебало в доску; praktiski - skaidrs, protams, ka miesa un gars ir vāji, tikai griba (un ticība Jahvem) var kaut ko panākt , un emocionālais stāvoklis nav ņemams par pilnu lēmumu pieņemšanā. Ko, atkal jau protams, ir vieglāk pateikt kā izdarīt.
Starp citu, runājot par lēmumu pieņemšanu, pēc 3 nedēļām nu būs tas brīdis, kad varēšu doties uz imigrācijas centru noskaidrot iespējas attiecībā uz "trofeju"- imigrācijas statusu. Kas nozīmē, ka pēc mēneša būs jāpieņem racionāls lēmums.
Kā man iet sadzīvē? Viss ir totāli rutinizēts līdz pakāpei, kad patstāvīgi (bez Belcebula izgudrotā modinātāja) mostos 05:00, lai ietu uz darbu.
Kā man iet darbā? Strādāju kā imigrants (idiotiskos laikos un ar virsstundām, par minimālo algu), kas kopā ar emocionālo dēļa stāvokli un pašizglītošanās procesu ir iemesls tam, kāpēc tik maz rakstu pēdējā laikā.
Kādu tādu pašizglītošanos? Eju (virtuāli) Monty Phyton online kursos. Viss kā pie cilvēkiem - lekcijas, kontroldarbi utml. Un apgūstu Arduino (blakusefekts - nākas ielauzīties iekš C). Rezultātā apgūstu vienu augsta līmeņa un vienu zema līmeņa programmēšanas valodu. Līdzsvaram tā teikt. Pagaidām šķiet, ka sanāk labi. Atklāti sakot nesaprotu, kāpēc nesāku to darīt agrāk.
Ko es domāju darīt tālāk? Varu atbildēt uz šo jautājumu tā - pat ēzeļmātes vagīna nenojauš, es vēl jo ļotāk (ja kāds atceras no kura literārā darba ir šis, tad lūdzu komentāros atgādiniet, es neatceros :c(()(es par "ļotāk", ne par "ēzeļmātes vagīnu"). 
No vienas puses sāku redzēt to kopējo ainu kāpēc ļauži metās uz pārtikušajiem Rietumiem (nu, no Japānas tādi kā tāli Austrumi sanāk, bet lai) ar visām ģimenēm. Ir, ir te upēs augstāks piena procents un krasti šad tad iegrimst kā pa ķīseli bradājot. No otras puses, vai es esmu gatavs pārdot savu pasaules redzējumu, pagātni un cilvēkus par tiem Elizabetes papīrīšiem... Jo vairāk, ka esmu šeit un redzu, cik daudz no tā kas šķiet kā unikāla Latvijas problēma patiesībā nav lokalizēta nedz ģeogrāfiski, nedz nacionāli. Nemaz nerunājot par to, ka es neesmu viens, ir vēl daži cilvēki, daži lielāki, viens pavisam neliels, kurus jebkurš mans lēmums ietekmēs fundamentāli. Hare Krišana, Hare Rama, Rama, Rama, Hare, Hare!
Bet, lai kā tur nebūtu - skola šī ir lieliska. Esmu pateicīgs Xemu par to. 
Kā savādāk? Auksts, bet nesnieg. Kas ir patīkami. Ā, un šodien vakariņās brieža gaļa, alus un Stolichnaya, pie kam, nevis kaut kāda tur, bet Produced and Bottled in Latvia. Svētki tomēr... Rīt, ja izdosies atdzīvināt fotoaparātu, ielikšu recepti.

P.S. Pagājušajā naktī redzēju sapnī, ka esmu atgriezies Latvijā. Jutos laimīgs. Un tad...