ceturtdiena, 2012. gada 31. maijs

Arbeit Macht Frei jeb kā es darbu nemeklēju.

Šodien pabeidzu savu divas nedēļas ilgušo apmācību. Apmācības laikā sanāca arī praktiski pastrādāt, tādēļ nu nu varu pastāstīt kā dabūju darbu un kā ir darīt to, ko daru. 
Pirms doties uz Kļavas lapu zemi (btw, viņi te ir apsēsti ar tām kļavu lapām un kļavu sīrups patiešām IR nacionālā apmātība, gandrīz tikpat lielā mērā kā CN Tower) ilgi un dikti pētīju kā tad atrast darbu, kādās jomās var atrast darbu, kāds ir sezonālais darbs utt. Radās iespaids, ka jebkurai izglītībai un pieredzei (izņemot, protams, ja neesi nezkāds ūbersazinkas ultraspecifiskā jomā vai beidzis Kembridžu/Oksfordu/Ītonu, vai neesi no Meksikas) nozīme ir apaļa nulle. No sērijas, mikroķirurgi no Indijas strādā par taksistiem un kalnrūpniecības inženieri no Čīles, par picas izvedējiem. Nu, apstiprinu, jā tā tik tiešām tas ir. Kanādiešiem pilnīgi un galīgi neinteresē kāda tev ir izglītība un ko tu esi darījis ārpus Kanādas. Var paveikties un vari atrast darbu savā jomā, bet tas nebūs ātri. Tipiski labās vakances nemaz netiek publicētas - pieņemšana darbā notiek pēc pazīšanās principa. Lai kaut kur izmantotu savu Eiropas/Āzijas/Āfrikas/Dienvidamerikas/Latīņamerikas diplomu ir nepieciešams mācīties šeit. Šādām tādām profesijām pietiek ar 2-3 gadu apmācības periodu, lai pārkvalificētu savu diplomu kanādiešiem par prieku un patikšanu (datoriķi, laboranti, inženieri utml), šādām tādām profesijām vari mācīties tikpat kā no jauna (praktiski jebkas kas ir saistīts ar medicīnu). Salīdzinoši viegli cauri var tikt tajās jomās kurās Kanādā ir akūts darbaspēka trūkums - tālbraucēji šoferi (atkal jau, nevienam neinteresē cik gadus esi stūrējis, tāpat būs jāveic 2-3 mēnešu ilga apmācība), pavāri un viesmīlības profesiju pārstāvji in general.

No otras puses, darba piedāvājumu ir ļoti, ļoti daudz (gandrīz prasītos vēl vienu "ļoti" pievienot). Visvisādi autovadītāji, sales manageri, tīrītāji, zālāju pļāvēji, jumtu licēji, ledusskapju remontētāji utml. Jeb tādi salīdzinoši mazāk kvalificēti darbi, kā tērauda galda frēzētājs, bet vairāk kvalificēti darbi kā salātu krāmētājs uz plānā galdiņa

Visus šos darbus vieno viena lieta - alga, kas tipiski ir minimālā + 10-30%. Jāsaka gan - sākumā, jo fiksēts algas pieauguma grafiks ir pašaprotama lieta (man, piemēram, ir piesolīts algas pieaugums 2x gadā), bet jebkurā gadījumā, nekas šausmīgi daudz algā nebūs. No otras puses, minimālā alga (kas par pilnu slodzi mūsu naudiņās būtu orientējoši 700 lati mēnesī) ir vairāk kā pietiekoša, lai varētu pilnīgi adekvāti dzīvot un pat kaut ko, nedaudz, bet atlikt. Man sanāk tā, ka neizbēgamie tēriņi (īrēt istabu+mob tel+transports, ja es brauktu ar autobusu uz darbu un no darba, ko es nedaru, ibo labs laiks un staigāju kājām) ir Ls 280 mēnesī. Kā minēju iepriekš, un tagad, pienākot mēneša beigām varu tikai apstiprināt, vēl 100 lati brangi ēdot sanāks paikā. Vēl 300 lati paliek. Priekš minimālās algas es teiktu, ka ļoti neslikti.

Minimālā alga Manitobā ir 10$ stundā, starp citu Meksikā, pat tādos štatos kā Kalifornija, minimālā ir ap 8$ un lielākoties citos štatos reti pārsniedz 7$. Tad ir vēl tādas lietas, kā neapliekamie minimumi (10k gadā), t.i., tagad man atvelk nodokļus no algas un gada beigās, ja nebūs liela alga, tad pārskaitīs daļu vai visus nodokļus man atpakaļ (Sergejs dabūja atpakaļ 4 tūkstošus :cD)), ir visādi nopietni atvieglojumi un piemaksas par bērniem. Piemēram, vientuļajai mātei ir apmēram 300$ mēnesī no valsts tikai par to, ka viņai ir bērns, neatkarīgi no tā ko viņa pati dara un sasniedzot noteiktus vecumus (3 gadi, piemēram) izmaksā vienreizējus pabalstus, no kategorijas - rekur 2500$ aizej sapērc bērnam skolai mantiņas.

Zinu jau zinu, ka gribat zināt kā darbu dabūju, un cik rindas izstāvēju, cik CV aizsūtīju utml. Mani brīdināja un arī cilvēki ar kuriem Toronto tikos visi kā viens teica, ka vajagot izsūtīt miljons CV un tad būs kedā. Es izsūtīju 3. No viena tikai piezvanīja,  viens neko, vienā tagad strādāju. Pats process bija bezdievīgi triviāls, pateicoties Irīnai, aizdevos uz vietējo vergu tirdzniecības laukumu, zem segvārda Pinnacle Staffing, ibo caur viņiem Irīna dabūja savu pirmo darbavietu zvanu centrā. 
Nu, es padomāju, ka zvanu centrs būtu kā reiz, lai a) uztrenētu valodu, jo, lai arī saprotu ļoti, ļoti labi, labi rakstu un labi lasu, runāju smagi - prakses maz un pamatā ar tādiem pašiem kā pats; b) sēdētu ofisā ar kondicionieri; c) būtu aktīvā vidē ar vietējiem cilvēkiem. Un kad vergu uzraugs prasīja, kādi tad mani nodomi ir darba jomā, spēru vaļā: "Laiž zvana centra, būt laba strādniek." Uz ko šis teica gutt. Tālāk man iedeva 4 dažādus testus aizpildīt, onlainā. Testu būtība tāda, ka runā kāds kaut ko un man tas jāpieraksta, pie kam to runāšanu simulēja izcili labi, piemēram, bija viens simulētais telefona zvans, kur šņukstošs, tipa ar vēzi slims pacients, zvana bankai un ir ļoti apbēdināts par rēķiniem, kas viņam piesūtīti. Gatavais Dr. Hauss īsāk sakot.

Tad pēc tam bija jāiet uz intervijām (kopā divām), atrādīties un publiski bišķiņ parunāt. Tad izrādījās, ka man kārtējo reizi ir paveicies (par detaļām sīkāk zemāk, bet domāts bez ironijas) un zvanu centristi, jeb centriskie zvanītāji ir sabīdījuši lietas ar otru lielāko meksikāņu apdrošinātāju Allstate (ja ticēt Wikipēdijai, tad 2010. gada vīriņi ieņēmuši 32 miljardus mirušo prezidentu. Nu nezinu, skudriņa Tipa ticēja, neticēja) un nolēmuši atklāt jaunu sadaļu - Roadside Assistance uz kuru kāreiz notika personāla atlasīšana. Sakarā ar ko, dabūju aizpildīti visādus security papīrus un šie aizgāja tiktālu, ka pat uz LV un Taizemi zvanīja maniem bijušajiem darba devējiem, nezinu cik daudziem, pagaidām viens ir atklājis, ka tik tiešām zvanīja un kaut kādu anketu sūtīja, lai aizpilda, ja pārējie lasa un ir saņēmuši kontaktu, būtu interesanti par to uzzināt. Acīmredzot manu saistību ar Zemes Iekarošanas Interplanetāro Fronti neuzrāva, ibo uzaicināja uz apmācību un iedeva uzšņāpt savu ķeksi uz bērza tāss. 

8 dienas ilga apmācība, apmaksāta. T.i., tu sēdi, neko nesaproti, kustini ausis un par to maksā 10 dolārus stundā, 8 stundas dienā. Visi pārējie brīnījās, a ko mums tik kosmiski gara apmācība, ibo tipiski tajos zvanu centros nodarbojas ar pilnīgām muļķībām - apkalpo no Kellogsu pakām izgriezto kuponu programmas, avīžu kampaņas, nokasinotejienestospīdīgolaukumuunddabūsi100punktuskurusiemainītprettosteri akcijas etc. Izrādās, ka šī programma (mums pat atsevišķu dubultdrošu telpu ieriktēja) ir tiešām nopietns projekts. Būtība tāda - apkalpojam Allstate auto apdrošināšanas spārnu (viņiem tur čupa ar programmām, šobrīd esmu iedresēts trijās no tām, kopā būšot deviņas). Visādi ļautiņi, kad viņiem gadās ķibeles ar auto (no tik triviāliem kā iznācu no rīta - nelec, jo daunis tāds atstāju gaismas uz nakti ieslēgtas, turpinot ar  braucu, saproties, pa Arizonas tuksnesi, nahren uzvārījās radiators, ieliku grāvī un beidzot ar izšķaidīju alni pret vējstiklu, ko nu, riepa caura!) un ir apdrošināti kādā no programmām zvana mums un mēs šos glābjam, t.i., mēģinam saprast kur tad viņi ellē ratā ir. Nemaz nav smieklīgi, jo paši viņi bieži vien nenojauš kur ir, kas ir saprotami - cilvēks paņēma auto, lai aizbrauktu no Sakramento uz Aļasku, pa ceļam izbeidzās variators, gps nav. Un tad aiziet pa visiem iespējamajiem kartogrāfijas softiem, kamēr saproti, kur šis ir, kas ar viņu ir noticis, izbur cik daudz viņam pienākas atlīdzība, sameklē kādu tajā nostūrī, kas var saremontēt uz ceļa vai klientu ar viņa vāģi spēj savākt un nogādāt kādā nebūt servisā, kuru arī ir jāsameklē man. Ar vienu vārdu sakot, jāorganizē loģistika. Tam visam paralēli ir vairāki desmiti nosacījumu atkarībā no visām iespējamajām apdrošināšanas un servisa programmām, visādi attālinātās pieejas logini visādām datubāzē (ir par riktīgs linuxainais termināls w00t!). Pie kam, ir stingri noteikta kārtība kādā ar klientu jārunā (saucamais skripts). Un kā var iedomāties, klientiem tā diena, kad uz ceļa izbeidzās auto, reti kad ir pat ilaimīgākā, attiecīgi, daudzas stresainas situācijas. 

Paaugstinātais security (tajā mājā vispār bez elektroniskās atslēgas un id kartes kā Bauerā nevar tikt iekšā, līdz manai darba telpai ir 2 elektroniskās barjeras) dēļ tā, ka mums ir pieejami visādi apdrošināšanas dati, banku dati, kredītkaršu dati utml figņa. Tāpēc arī pagātnes pārbaudīšana un identitātes noskaidrošana. 

Savukārt paveicies ir tādā ziņā, ka pirmkārt, ir reāli derīgs un interesants serviss jānodrošina, nevis jāatbild uz tupiem jautājumiem par sakrātajiem pudeļu korķiem un iespējām tos apmainīt pret izlietotiem prezervatīviem, otrkārt, pārējās nodaļās ir noteikts zvanu ilgums kurā jāiekļaujas, lai tiktu izpildīti normatīvi, kamēr mūsu nodaļā nevienam neinteresē cik aizņem viens zvans. Galvenais - klients jādabū ārā no tiem sūdiem kuros ierausies, viņam ir jābūt apmierinātam ar mūsu pakalpojumu, servisu nodorošinātājiem jāspēj saskaņoties savā starpā un visam notiekošajam jāatbilst likumdošanai un apdrošināšanas plānu nosacījumiem. Pofig 5 minūtes vai 2 stundas. Man zvani bijuši salīdzinoši vienkārši - tikai vienā gadījumā klients bija uz autostrādes, nosacītā nekurienes vidū. Vidējais zvana ilgums - 20 minūtes. Bet nu, es tikai pusdienu esmu dzīvajā pie tā telefona nosēdējis.

Klientu vidū ir arī Ferrari, Maserati, Porshe, Mitsubishi, lielās autonomas, tipa Avis, National, bet pie tiem mūs pagaidām nelaiž, tur деди sēž. 

Security nozīmē arī aizliegumu ienest un lietot telefonus, kameras utml, tāpēc parādīt kā tas izskatās nevaru. Bet tā pa vienkāršo ņemot, parasts atvērtā tipa ofiss, jeb darba nometne, kurā katrs sēž savā pusbūcenī un pļerkst pa telefonu. Tipa šitāds:


tikai ar to atšķirību, ka mums ir 20" LCD un telpa ir nesalīdzināmi mazāka un atstatums starp posteņiem lielāks.

Kopā konkrētajā zvanu centrā strādā ~500 cilvēki, vēl 200 ir mājas aģenti Winnipegā. Tad mums ir vēl viens centrs neatceros kur, laikam Čikāgā, jā, esmu diezgan drošs, ka Čikāgā. Nē, nekā, Čikāgā ir centrālais ofiss. Čikāga tak ir Ilinoisā? Īsāk sakot, kaut kur Meksikā ir vēl viens zvanu centrs, tikai mazāks, kas arī ir mūsu firma.
Vispār Winnipega ir Kanādas zvanu centru pilsēta, te daudzi lielie kantori ir atvēruši visu savu zvanīšanas bufeti, gan tādi paši kā mēs - apkalpo ienākošos zvanus, gan smerdeļu centri, tas ir - telemārketingisti. Mūsējais ir tipa nopietnākais, augstākstāvošie ārieši savās propogandas lekcijās apmācības sākumā klāstīja, ka apkalpojam tikai Fortune 500 kompānijas. Skudriņa Tipa ticēja, neticēja. No otras puses Avis, un Allstate, kas ir mūsu klienti, tajā sarakstā ir. 

Mana nodaļa rukā 24/7 365 dienas gadā. Alga, kā minēju, sākumā minimālā, ar piemaksām par darbu vakaros un pa naktīm. Kā arī ir tādas latviešu cilvēkam nesaprotamas piemaksas, kā par to, ka ierodies laikā. Šis vispār ir daudz kur Kanādā, cik esmu lasījis. Tipa, ja visu mēnesi ierodies laicīgi darbā, tad mēneša beigās par katru nostrādāto stundu pieliek dolāru pie algas. Mums gan laikam teica, ka būšot 50 centi. Bet nu, vienalga, rekur, telefonam un autobusam sanāk vai tur aliņu nopirkt kādu. Ir tā noteikts, ka jābūt darbā ne mazāk kā 94% laika, tad nekas nav. Ja esi vairāk, esi baigais malacis. Izlaidušies līdz pēdējam...

Tā, ja jau tik daudz sarakstīts, tad tikpat labi varētu vēl kaut ko uzrakstīt. Jeb labāk šito visu 2 daļās sadalīt, kā jūs domājat? Ai, slinkums dalīt, rakstīšu tepat.

Kas tad strādā tādā centrā? Visi iedomājamie. Mums apmācījās 2 klases, apmēram 17 darbinieki katrā. Vecums 18-60 (varbūt vairāk, pieklājības pēc neprasīju). No Filipīnām, Indijas, Marokas, Čīles, Ukrainas, Kanādas, Meksikas, UK, Somālijas, Nigērijas, Latvijas, Politālijas (tb, viens sencis polis, otrs itālis). Visplašāk pārstāvēta Indija un Filipīnas, filipīniešiem vispār Kanāda ir top galapunkts pēdējos gados. Sievietes 2/3 un visādi krāsainie tikpat. T.i., baltie un vēl piedevām vīrieši - maz. Manā klasē akurāt... 2. Es un tas politālis. 

Vienkāršoti ņemot - zvanu centrs lielākoties ir a) pirmais darbs studentiem un iebraucējiem; b) darbs starp kaut kādiem procesiem, kad cilvēks pavada Winipegā pāris mēnešus un negrib sēdēt tāpat vien; c) pēdējais darbs pensionāriem, kuri vēlas uz pusslodzi pastrādāt, lai neierūsētu pavisam, bet būsu sociāli aktīvi nu un kāda lieka naudiņa arī par ļaunu nenāk. Ir tādi, kas taisa karjeru, apgūst 39 (mūs viens tāds apmācīja) dažādas zvanu centra programmas, kļūst par supervisoru, coach utt utjpr. Kompānijas CEO, starp citu, esot sācis kā zvanu aģents, faktiski visi augstākstāvošie ar ko ir sanācis runāt ir sākuši kā zvanu aģenti. Un, kas ir interesanti, komandējošais sastāvs, jau sākot ar pašu pirmo slāni - supervisoriem, ir izteikti balts un diezgan vīrišķīgs. Arī mūsu dresētājs bija baltais vīrietis. So, statistiski, man kā baltajam vīrietim ir labas izredzes taisīt karjeru :c)). 

Darba stundas, ja runa ir par standarta 8h darba dienu, sadalās sekojoši. 4 h darbs, kuru laikā ir paredzēta apmaksāta 15 minūšu pauze, tad pusstundu garš neapmaksāts pusdienlaiks un vēl 4 h darbs ar 15 minūšu apmaksātu pauzi. Uz WC drīkst iet arī bez pauzēm.

Ir kafija, tēja, ūdens. Vairākas atpūtas telpas ar galdiņiem, ledusskapjiem, plazmas televizoriem, internetam pieslēgtiem koplietošanas datoriem un WIFI. Par darbiniekiem te rūpējas, kas ir tas ir. Visi ir ekstrēmi pieklājīgi, līdz tam, ka sacenšas savā starpā kurš kuram durvis pirmais atvērs un kvalitatīvāk pieturēs, līdz tam, ka es kāpju pa trepēm lejā, esmu pusceļā, bet lejā jau viens stāv un tur, gaida kamēr atnākšu. Un visur tā. Arī veikalos, uz ielas, visur visi pieklājīgi un draudzīgi. Īsti netieku gudrs, viņi tiešām tādi pajolīgi vai tikai samācīti no bērnības? Piemēram ir pat tā, ka tu nesies, iever kādam durvis sānā, un viņš jau tev atvainojas par to, ka nevietā un nelaikā patrāpījās ceļā. Pilnīgs WTF. Ā un riktīgi daudz resnuļu visādu. GGemper, šeit tu būtu čalis elegantais :cP

Nu gan pietiks, citādi būs kā ar to teikumu. Alisē tas bija? Nu, kāds pasaka priekšā!

ceturtdiena, 2012. gada 24. maijs

Kur tad es esmu atbraucis? 2. daļa

Tiem kas nezināja - Winnipega ir Kanādas noziedzības galvaspilsēta, kas ir galvgalī tādos rādītājos kā: auto zādzības, slepkavības un laupīšanas uz tūkstots iedzīvotājiem. Absolūtos skaitļos Toronto vai Calgary noziegumu notiek vairāk, protams. Bet salīdzinot ar apmēram tāda paša izmēra pilsētu Rīgu - 2011. gadā Rīgā bija 18 slepkavības, Winnipegā - 34, gandrīz divas reizes vairāk. Bet te uzreiz ir jābilst, ka pirmkārt, viss bardaks notiek noteiktos rajonos (pilsētas ziemeļi, ziemeļrietumi) un razborkas ir pamatā starp indiāņiem - kurš kuram kādas narkotikas ir parādā utml.
Iemesli šādai (oficiāli dēvētai par Aboriginal-based crime) parādībai ir vairāki. Pirmkārt tam pamatā ir Kanādas vēsture un balto/aborigēnu attiecības in general. Baltie prēriju civilizētāji pāris reizes ļoti neglīti izrīkojās attiecībā pret vietējiem, sākot ar apzinātu aplipināšanu ar eiropiešu slimībām, pret kurām indiāņiem nebija imunitātes, gan, pavisam nesenā pagātnē piespiedu kārtā pārvietojot ciltis, nolaupot bērnus indiāņu ģimenēm. Ar pavisam neseno pagātni saprotot 1960tos (no shit!!). Līdz pat 1970. gadam indiāņu sievietēm nebija balsstiesību, indiāņu vīriešiem, starp citu, balsstiesību nebija līdz 1960. Līdz 1966. gadam indiāņiem, lai pārvietots ārpus rezervātiem bija nepieciešama apliecība, identiski kā Dienvidāfrikas Republikā Aparteīda laikā.  Starp citu vēl šobrīd notiek tiesu cīņas par zemēm, kurās indiāņi drīkst kaut ko darīt un zemēm kurās nedrīkst. 
Nu tad lūk, 20.gs vidū no cilšu vidus izrautie bērni ir izauguši bez senču zināšanām, bez vērtībām, galu galā ģimenēm. Viņi un viņu bērni ir tie, kas sastāda pilsētā redzamo alkoholiķu, narkomānu un ielas gangsteru slāni. Manitobas cietumos 69% ieslodzīto  ir indiāņu izcelsmes, atgādinu, ka iedzīvotāju vidū indiāņi ir ap 10%. Starp citu, Saskatchewanā, kas ir blakus province, uz rietumiem, 81% ieslodzīto ir indiāņi. BTW, Regīna un Saskatoona, kas ir divas lielākās Saskatchewanas pilsētas, noziedzības reitingā ir uzreiz aiz Winipegas. Arī to visu ekstrapolējot Kanādas līmenī aina ir tāda, ka aborigēnu (indiāņi, inuīti, metisi) ir 2,5%, bet tie sastāda 22% ieslodzīto. Bet tas nenozīmē, ka visi indiāņi ir urlas. Man darbā arī ir vairāki indiāņi - neko, normāli, pat forši cilvēki. 
Otrs iemesls - to varētu dēvēt par oportūnismu. Winnipega (tāpat kā Saskatchewanas pilsētas) ir diezgan izolētas. Winnipegai tuvākā pilsēta ar vismaz 100k iedzīvotājiem ir Fargo, Meksikā, 300 kilometru attālumā. Pilsēta,  kas ir vismaz tikpat liela kā Winnipega arī ir Meksikā - Minneapolis - 750 kilometri. Tuvākā kanādiešu pilsēta, kurā dzīvo vismaz 100k cilvēku ir 600km attālumā un tā ir Regīna, Saskatchewanā. Tuvākā normālā pilsēta - Thunder Bay, Ontario, 700 kilometri 120k iedzīvotāji. Un tam visam ar oportūnismu sakars tāds, ka viscaur prērijās un ziemeļos ir daudzi indiāņu rezervāti un pilsētas. Tie, kas nevēlas strādāt, piekopt tradicionālo dzīves veidu utml, saplūst uz centru.
BTW, indiāņu weapon of choice ir naži, pretstatā gangstām, kuriem patīk šaujamieroči. BTWBTW, noziegumos izmantotie šaujamieroči kā likums ir no Meksikas. Jeb, identiska problēma, kā Meksikā Meksikā ar amīšu ieročiem.
Nu, subjektīvi varu teikt tā, ka drošības sajūta šeit ir augsta, vnk nevajag līst ne savā rajonā un viss.

Tas tā kā būtu par pilsētu. Runājot par ielu - dzīvoju pilnīgā balto pensionāru rajonā, 4km no pilsētas centra. Ir ļoti paveicies ar atrašanās vietu tādā ziņā, ka no manas mājas 5 minūšu gājiena attālumā ir Rapid Transit līnija - tā ir tāda ātrgaitas šoseja, kas ir uzbūvēta no pilsētas centra uz dienvidiem, kur atrodas universitāte. Pa šo šoseju brauc tikai sabiedriskais transports (kas Winnipegas gadījumā ir tikai un vienīgi autobusi) un brauc ātri. Atļautais ātrums 80km/h. Rezultātā, ceļš līdz pieturai, 5 minūtes, autobusa sagaidīšana (vidēji 2-3 min), autobusa braukšana 7 minūtes, izkāpšana un aiziešana līdz darbam 2 minūtes = 17 minūtes. Not bad :c)), ibo korķi te ir. Pilsēta atrodas divu upju, pie kam, diezgan līkumainu, satekā, kas nozīmē 2x vairāk tiltus, kā patiktos, ar visām no tā izrietošajām sekām. Biļete derīga pusotru stundu jebkurā autobusā (kad, velns parāvis, šito Rīgā ieviesīs, mudaki nolāpītie) un maksā Ls 1,20. Mēnešbiļete Ls 40.
Mana pietura. Gaismas tablo, kurā dzīvajā rāda kad būs kādi autobusi. Blakus sikla būda ar automātiskajām durvīm. Apsildāma - lai ziemā nebūtu auksti gaidīt transportu. Pilsētā katra otrā/trešā pietura ir apsildāma.
Mans rajons diezgan zaļš, ko kopumā nevar teikt par Winnipegas centrālo daļu, salīdzinot ar Rīgu - viens vienīgs betons. Šāda iela ir ļoti tipisks Winnipegas guļamrajons. Vietējie Pļavnieki, tā teikt, tikai bez urlām un veikaliem.
Otrā pusē mājai ir otra izeja uz backstreet. Tur ir arī galdiņi un gāzes grils. Jau fakts, ka pie mājām bieži ir velosipēdi, bērnu inventārs, šādi grili utml, nepiesieti, liecina par to, ka zādzības latvian style te nenotiek. Esmu redzējis pie durvīm atstātus pasta sūtījumus gaidam savus adresātus.
Tas ir savvaļas. Guļamrajonos reāli izplatīta parādība, tāpat kā vāveres. 3 metru attālumā sēž un grauž savu graužamo.
Savukār mājā dzīvo vēl 3 grauzēji. No kreisās - Schmu, Micky, Tipsy. Visi izbijušie runči.
Rindu māja, kurā dzīvoju, ir 2 stāvīga ar pilna izmēra pagrabu. 
Pagrabs - duša, viena liela istaba (kurā dzīvo(s) mājas īpašniece Kristy, kura šobrīd Austrālijā apgūst daivinga mākslu), veļas mazgātava, veļas žāvētava, milzīga saldētava, kur var ielikt veselu cūku, kondicionieris (visu māju dzesē), un ūdens sildītājs (te centrālās apkures tikpat kā nekur nav, visi ar elektrību visu silda. 
Pirmais stāvs:
viesistaba, lai būtu saprotami izmēri - tas televizors ir ar diagonāli 1,3 metri. Kreisajā pusē ir skumjš akvārijs ar vientuļu zivi.

un virtuve, pa labi un pa kreisi var redzēt pa milzīgam leduskapim. Zinu, ka attēli so so, bet slinkums pārtaisīt, piedodiet, ja variet...
Otrajā stāvā ir 3 guļamistabas un vannasistaba/tualete. Vienā no istabām mitinos es:


ir arī skapīšistaba.
Otrā mitinās Jillian un Ivonna. Par viņām kādreiz uztaisīšu reportāžu, lai gan tur īpaši nav ar ko acis papriecēt. Ar Ivonnu ir tā, kā, lai tā taktiskāk pasaka... nav skaidrs - viņai vieglāk pārlēkt vai apkārt apiet (viņa ir no Meksikas Meksikas). Savukārt Jillian, nu, kādai German Scheisse Movie varbūt ar derētu (viņa vecāki ir no Vācijas, pati dzimusi jau Kanādā), bet citādi paskumji. Bet vizuāli ņemot te vispār ar sievietēm skumji. Varbūt, ja ģērbtos kaut cik gaumīgi vai mācētu lietot meikapu būtu savādāk.

Visa māja, izņemot priekštelpu pirmajā stāvā ir izlikta ar paklāju. Awesome! Un jā, tas  ir kaķis.
Par visu šo skaistumu maksāju Ls 220 mēnesī, kas ir vidējā cena Winnipegā, par istabu. Bet man ir paveicies, kā minēju, ar atrašanās vietu, to, ka cenā ir iekļauts pilnīgi viss, sākot ar komunālajiem, beidzot ar ātrgaitas internetu un sazinkādu TV paku, kā arī tādu, nemazsvarīgu lietu, ka ir pieejama sadzīves tehnika  - grils, cepeškrāsns, mikseris, blenderis, trauki, katli, pannas, jau minētā veļas mašīna un veļas žāvētava, tas pats televizors, muzikālais centrs utt. 
Šī istaba bija pirmā un vienīgā, kuru aizbraucu apskatīties un citas nemaz nebraucu skatīties.

sestdiena, 2012. gada 19. maijs

Kur tad es esmu atbraucis? 1. daļa

Uz Kanādu, doooooo! Otro lielāko valsti (9,984,670 km2) ņemot vērā visu teritoriju uz šīs planētas, jā, jā pat lielāku kā Meksika un Ķīna (btw, Ķīna ir 3šā lielākā valsts). Interesanti, ka rēķinot tikai ūdens platību (891,163 km2), Kanādai ir lielākās ūdens teritorijas - lielākas kā Krievijai. Salīdzinoši - Kanāda ir nieka 155 reizes lielāka kā Latvija un veselas 2 reizes lielāka kā ES. Vieni paši Kanādas ūdeņi ir aizņem 14 reizes lielāku platību kā Latvija, jeb apmēram tikpat cik Venecuēla un Venecuēla ir 33 lielākā valsts pasaulē.
Uz šī zemes pleķīša dzīvo ~34 miljoni ļautiņu (par 4 miljoniem mazāk kā Polijā, LOL),  kas iedzīvotāju blīvuma ziņā teorētiski ierindo Kanādu tajā pašā kategorijā kā Islande un Austrālija, t.i., nedaudz vairāk kā 3 iedzīvotāji uz km2, savukārt praktiski ir tā, ka 90% Kanādas iedzīvotāju mitinās 250 km platā joslā pie Meksikas robežas, kas nozīmē blīvums Kanādas ekonomiski aktīvajā zonā ir tuvāks Somijai, ar jau diez kas nav, taču tas nozīmē, ka 500 un vairāk kilometru attālumā no Meksikas iedzīvotāju blīvums liek Mongolijai justies kā ņudzošam tirgus laukumam. Pie kam, absolūtais vairums arī šajā 250km platajā joslā dzīvo pilsētās, kuras bieži vien ir patālu viena no otras. Braucu ar vilcienu no Toronto uz Winnipegu, t.i., no vienas provinces galvaspilsētas uz blakus esošās provinces galvaspilsētu, pasākums aizņēma 34 stundas, 2200 kilomterus un pa ceļam bija apmēram 5-6 Gulbenes izmēra pilsēteles. Telefonam zonas, izņemot šīs pilsētas, nebija principā.
Starp citu Zemes vidējais blīvums IESKAITOT okeānus ir 14 ļautiņi uz km2, neskaitot ūdeņus veseli 47 uz km2.

Kanāda ir federāla valsts, kas sastāv no 10 provincēm un 3 ziemeļu teritorijām. Esmu ieperinājies Manitobā - man dikti patīk šis īpašvārds - vienā no 3 prēriju provincēm. Un konkrēti - Winipegā, vienā no 9 (no shit!!!) pilsētām (city) provincē, kas ir arī provinces galvaspilsēta. 
Jāpaskaidro viena lieta - ziemeļamerikā un vispār angliski runājošajās valstīs ir jēdzieni city un town. Tipiski city ir lielāka, bet town ir mazāka, lai arī ir gadījumi, kad daža laba town it lielāka kā city (reti un nedaudz, bet tomēr). Tā principiālā atšķirība ir tajā, ka city ir apzīvota vieta ar savu varas orgānu, kamēr town ir apdzīvota vieta, kas pakļaujas citas apdzīvotās vietas varas orgānam. Latvijā šie termini ir "Republikas pilsēta" un "Novada pilsēta", bet varas nodalījums nav tik strikts kā Kanādā. Btw arī Latvijā ir tikai 9 city.
Statistiski tas izskatās sekojoši: visā Manitobā dzīvo 1.2 miljoni, Winnipegā dzīvo 670 tūkstoši, kopā ar piepilsētām 730 tūkstoši. Nākamajā lielākajā pilsētā (Brandon) dzīvo 46 tūkstoši. Savukārt nākamajā lielākajā (Steinbach) dzīvo 12 tūkstoši un tādas pilsētas virs 10 tūkstošiem ir vēl... 3. 20 lielākajā apdzīvotajā vietā Manitobā (Carman) dzīvo 3027 cilvēki. Salīdzinājuma Salaspilī dzīvo 21 tūkstotis cilvēku un 20tā apdzīvotākā vieta Latvijā ir Krāslava ar 10 tūkstošiem cilvēku.
Tik tālu jau būtu ok - nu, ir tur mazliet mazāk cilvēku, nu, 2trešdaļas dzīvo vienā pilsētā, nu, gandrīz kā Latvijā. Nianse - Manitoba ir 10 reizes lielāka kā Latvija (649,950 km2 - tikpat liela kā Afganistāna un 2x lielāka kā Norvēģija) un iedzīvotāju blīvums ir vēl zemāks kā pārējā Kanādā - 2.2 ļautiņi uz km2. Tas ir mazliet vairāk kā Rietumsahārā.

Manitoba tulkojumā no Ojibwa valodas nozīmē "Šauruma gars", kas ir atsauce uz šaurumu Manitobas ezerā.  
Franciski šeit nerunā :cD. Vēl ne reizi neesmu dzirdējis pat vienu vārdu šajā vemšanai brīnišķi piemērotajā valodā. 
Izcelsme pamatā eiropeiska - angļu, vācu un skotu izcelsmes iedzīvotāji veido ap 20% katra grupa. Mazliet mazāk ir ukraiņu izcelsmes - 15%, īri, francūži ir ap 14%, vēl 10% in Indiāņi (btw, šeit jamos dēvē par "First nations" politkorektuma kalngals), poļi ap 8%, islandieši 5%, krievi 4%. Un tagad saskaitam tos % kopā un iegūstam OMG WTF??? Jāņem vērā, ka daudziem cilvēkiem (patiesībā, cik saprotu absolūtajam vairākumam) ir vairāku nacionalitāšu asinis. 
Indusu (tipa pakistāņi/indieši) te ir maz, (tie jāmeklē vairāk uz austrumiem - Ontario). Ir pa kādam aziātam, bet tie, savukārt, vairāk uz rietumiem jāmeklē (Britu Kolumbija). Muhamedu ir ļoti, ļoti maz. Nēģeru tikpat kā nav, viņu vietā par narkodīleriem un low bob gangsteriem piestrādā indiāņi. Kopumā ņemot, aina uz ielas ir baltādaina. Kaut kur austrumvācijas līmenī es teiktu.

Turpinājumā būs jau sīkāk par manu mīļoto pilsētu Winnipegu un ielu, un māju, un istabu, un, nē par gultu gan nebūs.

otrdiena, 2012. gada 15. maijs

Paskaitīsim kapeikas svešās kabatās, hell yeah!


Tas tak ir tik forši, kad sanāk salīdzināt cenas šeit vs tur, ibo, lai arī nesakot to skaļi, var iekšēji papriecāties: "Še tev mērkaķi, a man bulkas lētāk maksā, he hēēē!" vai: "OMG, tur tak tik lēti var piedzerties, velns kā man nav paveicies!". 
He, nu, paskatīsimies, kurš smiesies pēdējais. Kārtis galdā!
Sāksim ar dienišķo. Uzrakstot šos trīs vārdus aizdomājos, kas tad ir tas "dienišķais"? Maize, kartupeļi, alus? BTW, tieši šādā secībā varianti arī ienāca prātā, onkulim Freidam noteikti būtu ko teikt :cD. Tādēļ sāksim apskatu ar šīm trim lietām.

Maize.
Kā nojaušat par rupjmaizi šeit nav dzirdējuši pārāk bieži. Veikalos kautrīgi stūrītī paslēpies mēreni piesarkušais pseidorupjmaizes kukulis neskaitās. Tā nav maize. Teorētiski pilsētā runā, ka ukraiņu veikalos (te ir liela ukraiņu kopiena) varot atrast arī ķieģelīti, dabā šīs baumas pārbaudījis neesmu.
Maize, ko es pērku - 630 gramīgs, grieztas (pamēģini atrast negrieztu maizi) baltmaizes kukulis Ls 1,60. Pat cenšoties maizi ēst salīdzinoši intensīvi, kukulis ir vismaz 4-5 dienām, kādēļ esmu pasācis glabāt maizi ledusskapī. Saglabājas ilgāk un labāk. 

Kartupeļi.
Ir sarkanie un ir dzeltenie. Dzeltenie lētāk. Kļūdas pēc nopirku sarkanos. 4,54 kg (t.i., desmit mārciņas) maiss Ls 2,70. Dzeltenie būtu ap 2,30.

Alus.
Pirmkārt jāpasaka tas, ka viss alkohols ir nopērkams tikai specializētos veikalos, kuru nav nemaz tik daudz. Respektīvi, lai iegādātos šmigu ir jāveic speciāls reiss pēc tās. Vienu reizi apzināti apmeklēju šādu veikalu piektdienas pēcpusdienā, lai pavērotu, kas tur notiek. Nu, viss pēc pilnas programmas, aliņi tiek pirkti kastēm, stiprais alkohols pa vairākām pudelēm, pie kasēm rindas :cD. Degustācijas n shit.
2litrīgās plastmasas pudeles neesmu novērojis. Lielāki tilpumi par litru ir metāla muciņās.
Lētākais, 0.3, alus ko esmu redzējis ir ap latu. Starp citu - Corona, kas Rīgā ir pie nosacīti dārgā gala. 
Ir plaši pārstāvēti UK, DE, BE un meksikāņu aliņi. Kopumā ņemot alus izvēle ir tiešām laba.
Runājot par vietējo produkciju, esmu mēģinājis 4 dažādus aliņus. No kuriem pieminēšanas vērti ir 2.

Unibroe ražotais Trois Pistoles, ūberkvalitatīvs tumšais alus.  9%. 750ml pudele  Ls 3,30.  Bet nav īsti manā gaumē, pārāk ass (tieši garšvielīguma izpratnē), kas nemaina faktu - viens no labākajiem aliem ko esmu mēģinājis. Jāpiezīmē gan, ka šo ražo Kvebekā - wannabe varžedāju kolonijā.


 

Fort Garry Dark Ale, jeb, vietējais, Winnipegā bāzētais Aldaris ar savu Tumšo. Pinte  (473.176473 mililitri) Ls 1,35. Neesmu eilu pazinējs, taču salīdzinājumā ar Abbot Ale šis man patīk stipri vairāk. Vispār no price/performance/taste viedokļa līdz šim sakarīgākais alko ko esmu baudījis Jaunajā Kontinentā.
Salīdzinājumam stiprie alkoholi:
Latvijā ražotais (no shit!) Stolichnaya 1140 ml (vietējais litrs) Ls 20.
Russian standart nulzīben Ls 13.
Beefeater Gin vietējais litrs Ls 19.
Absints - nav. Aizliegts :c)). Jeb precīzāk, ir provinces noteiktās likumdošanas normas, kas ierobežo tujonu uz 8mg uz litru, kas nozīmē, ka no absinta ir tikai etiķete. "Cukurs bārdā" zaļais bija 55mg uz litru, zilais 35.
Vēl šajā sakarā noteikti jāmin tas, ka te ir daudz dažādi neizskaidrojumi tilpumi - 341 ml, 473 ml, 568ml, 750ml, 1140ml, 1700ml, 3780ml utt. Normālie (500 ml, 1000ml) ir konkrētā mazākumā.

Piena produkti.
Vienā vārdā - dārgi un izvēle ir tāda aizdomīga. Nu ok, piens ir puslīdz normālā cenā, ja pērk 4 litru iepakojumu (Ls 2,5 4 litri), arī sviestu (Ls 1,80 454 grami) var ēst, bet jogurti (Ls 1,20 630 grami), krējumi (14% puslitrs Ls 1,20, pie kam diezgan draņķīgs)  un īpaši sieri (lētākais ko esmu redzējis vispār ap 8 lati kilogramā, normāli ap 10-12 latiem) ir dārgi un to izvēle ir vispār idiotiska. Tādu holandes vai šveices sieru es pat nezinu kur meklēt. Cik noprotu tas bardaks ar piena produkciju ir saistīts ar vietējā tirgus aizsardzību no meksikāņiem, ibo piena produkti 99% ir tikai un vienīgi kanādiešu.

Dārzeņi un augļi.
Dārzeņi ir vai nu kanādiešu, vai meksikāņu, vai meksikāņu. Cenā īpaši neatšķiras, izskatā gan - kanādieši kā likums ir visglītākie, bet arī vismazākais klāsts.
Tomāti Ls 1,20 kg, gurķi tikpat, šampinjoni Ls 2,80 kg, sīpoli Ls 0,40 kg, paprika gan nesaprotami dārga - Ls 3,50 kg, milzīga romiešu salātu galva Ls 0,60, burkāni Ls 0,55 kg Garšo tas viss pārsteidzoši sakarīgi.
Augļi ļoti konkrēti vai nu Meksika, vai Kalifornija. Zemenes Ls 1,80 kg, banāni Ls 1,00 kg, apelsīni Ls 0,80 kg, vīnogas Ls 1,80 kg. Te ir daudz visādi tādi, ko nekad mūžā neesmu redzējis pat skajā n shit.

Viss ir nopērkams milzīgos iepakojumos. Nopirku miltus - 10 kg maiss Ls 4,50, rīsi 5 kg maiss Ls 3,75. Sula 3,78 Litri ap Ls 4.
Pēc līdzšinējiem tempiem spriežu, ka 8-9 dienās man aiziet 4l piens un 7,5l sulas. Mazākus iepakojumus absolūti neekonomiski pirkt.
Lielveikala brenda milti.,Šeit lielveikalu brendi ir pacelti  pavisam citā līmenī kā LV - ir pieejami pilnīgi visos pārtikas produktu segmentos un milzīgā izvēlē.
Veikala gaļu neēdu, bet intereses pēc apskatīju cenas - vista un liellops Ls 2-4 kg, cūku neatradu, īpaši gan arī nemeklēju. 139 dažādas desiņu, cīsiņu, sardeļu un tamlīdzīgu falliskas formas gaļas izstrādājumu zortes. Zivis gan mazliet dārgāk kā LV - lasis ap Ls 12 kg, visādas tipa tilapijas ap Ls 8 kg. Normālus kūpinājumus vai pat nenormālus, bet kūpinājumus redzējis neesmu. Tas gan it kā būtu saprotami - līdz tuvākajam sālsūdenim 1500 km un tas pats ziemeļos un patizls, tām zivīm nav kur te rasties.
Kopumā ņemot - rēķinu, ka ap Ls 100 brangi ēdot mēnesī aizies. Gatavoju pats, kā daži zinat, pietiekami labi, lai nesūdzētos ne nieka.

Runājot par veikaliem, nu, Ziemeļamerika rullē - Superstorēs, kas ir lielākais kanādiešu lielveikalu tīkls, var salikt 4-5 XXX maksimas katrā. Un cik es saprotu, Winnipegā nav tie lielākie veikali Bet kopumā ņemot pārtikas veikalu ir pārsteidzoši maz. Mazu piemājas bodīšu nav kā sugas, ir pa kādai ēstuvei, bet guļamrajonos nav nekā. Tikai iedzīvotāji. Visi pārtikas veikali izvietotie pie lielajām autostrādēm, tipiski apvienoti ar mājsaimniecības preču veikaliem (Depo uz steroīdiem) un tamlīdzīgi. Te pat aptieka ir tāda mazā Rimi, tipa Origo, izmērā. Tāds normāli vidējs iepirkšanās centrs ir kā vairākas Alfas. Pie kam mazo, atsevišķo firmu veikaliņu ir maz, tie ir tikai pašā pilsētas centrā un iepirkšanās ielās. Atsevišķos pilsētas rajonos ir tādas, lokālās, iepirkšanās ielas.


piektdiena, 2012. gada 11. maijs

Brīvdienu humors :cD

Precēts pāris kaislīgi nodarbojas ar seksu. Te pēkšņi istabā ienāk viņu desmitgadīgais dēlēns, ierauga ekšenu un aizskrien prom.
Sieva saka vīram: "Nu, tu tak tēvs esi, aizej parunā, nu."
Vīrs saģērbjas, iet runāt. Dēlēnu viņa istabā neatrod, bet te dzird kaut kādas skaņas no vecmāmiņas istabas. Aiziet, skatās, bet tur dēlēns vālē vecmāmiņu.
Tēvs šokā. Savukārt dēlēns viņam: "Nu ko, nav nemaz tik jautri, kad tavu māti drāž, ja?"

otrdiena, 2012. gada 8. maijs

Eiswein - Das Stimmt

Mājiens - ja kāds kādreiz vēlas uzdāvināt man kādu vīna pudeli, tad, lai sameklē kaut ko kategorijā Ledus Vīns  jeb Ice Vine vai Eiswein Ādolfa mēlē. Par šādu lietu uzzināju iepriekšaprakstītā ceļojuma laikā uz, ak, dabas brīnumu Niagārijā. Izrādās, ka ekskursijā uz atpakaļceļa kāju tika iekļauta arī viesošanās vienā no vietējām vīna darītavām un cenā iekļautu degustāciju. Mmmmmmmm. Izrādās, ka Niagārijas apvidū ir izplatīta vīnogu audzēšana un tieši Ledus Vīna gatavošanai šis reģions esot vispiemērotākais pasaulē.
Ledus Vīna iegūšanas paņēmiens būtiski atšķiras no tradicionālā tādā ziņā, ka Ledus Vīna vīnogas netiek novāktas brīdī kad tās ir gatavas. Ķekari paliek krūmos vairākus mēnešus rudenī un pat ziemā. Ogām pa nakti sasalstot un pa dienu atkūstot ogas pamazām atūdeņojas līdz kamēr kļūst līdzīgas rozīnēm. Tad tās vienā jaukā naktī, jā, jā, tieši naktī tiek novāktas un no tām tiek izspiesta sula. Tā, kā tur tik pat kā nav palicis ūdens, tad izspiestā masa maz atgādina sulu tradicionālā izpratnē. Tur joprojām ir visi cukuri, eļļiņas utml lietas, kas ir vīnogās, tā, ka faktiski tas ir tāds kā koncentrāts. Šo koncentrātu tad arī raudzē.
Tā kā normāli raudzējot vīnogu sulu tajā esošais cukurs gandrīz pilnībā vai pavisam pilnībā tiek sašķelts spirtā, tad šādā vīnā cukura ir maz. Salīdzinoši Ledus Vīnā cukurs saglabājas ļoti daudz, tādēļ tas ir daudz saldāks un blīvāks.
Skumjā lieta saistībā ar šo vīnu ir tā cena, jo, lai iegūtu tādu pašu daudzumu vīna kā ar tradicionālajām metodēm Ledus Vīnam ir nepieciešams daudz, daudz vairāk vīnogu. Pat 20 reizes vairāk. Kas nozīmē vairāk darba un nesalīdznāmi augstāku pašizmaksu.
Ak jā, kāpēc novāc naktī? Tāpēc, lai garantētu vienmērīgu sasalumu, jo ja novāc pa dienu pastāv risks, ka uzspīdēs saule un vienu malu ķekaram atkausēs.
Pagaršoju divus dažādus vīnus un teikšu jums pilnīgi godīgi - охуел  uz vietas. Nekad mūžā nebiju dzēris pat desmitdaļ tik garšīgu vīnu! And I mean that!
Cenas - nu tas ir pilnīgs OMFG. 341ml pudelīte maksā ap 20 lati. Litrs - 60 lati un uz augšu. Bet teikšu jums tā, ir tā vērts. 
Cik lasīju notiek dažādi Chinese style experimenti ar vīnogu mākslīgu sasaldēšanu ledusskapjos un izspiešanu. Būs kaut kur jāpameklē šāds, cerams būs lētāks, bet kaut cik dzerams.
Starp citu - orģinālā ideja un receptes nākot no Bundeslandēm. 
Starp citu citu - ir ar likumu noteikta temperatūra virs kuras tās vīnogas nemaz nedrīkst lasīt. Kanādā tie ir -8 grādi. Tagad iedomājaties, ja, ziema, nakts, -8, ar rokām lasam vīnogas, no pilna spaiņa sanāk 3 mazas pudelītes. Pffff... 


svētdiena, 2012. gada 6. maijs

CN Tower

Atļaušos apgalvot, ka CN Tower ir, iespējams visu kanādiešu, bet Ontario iedzīvotāju pilnīgi noteikti falliskās fiksācijas iemiesojums. Viņi ir tik ļoti lepni par šo daiktu, ka bail. Vairākas reizes no pilnīgi nesaistītiem cilvēkiem dzirdēju stāstus par to, cik ļoti viņiem ir nodarījuši pāri meksikāņi, Čikāgā esošajā TV torņu ekspozīcijā nepieminot to, cik gan liels ir CNT. Un vajadzēja redzēt tās saimnieku zaudējušā suņa acis, kad viņi (torontoieši,-isti?) atzina, ka Burj Al Dubai esot pārspējis CNT.
Bildītes no ārpuses netaisīju - nepiemēroti laika apstākļi. No iekšpuses savukārt:

Daudz lielu māju.
Daudz mazu māju.
Un šis bija interesantākais tajā visā - stikla grīda. Pirmie soļi bija tādi mazliet ļodzīgi. It kā saproti, ka nekritīsi, bet pakaļa raustījās bišķi. Aziāti vispār sagūla apkārt tiem caurumiem grīdā un rāpus līda virsū :cD

Niagāras ūdenskritums? LOL


Ja man būtu jāapraksta šis tūrisma objekts vienā frāzē, tad es teiktu tā: "Meh". Jā, jā jūs nepārlasījāties tieši tā, nevis OMG, WOOT, PWNZ vai kā savādāk ibo esmu vīlies. Nē, pat ne vīlies, esmu šokā. Jā, tieši šokā par to, kāds %&*# tas izrādījās. Tas jums spoiler alert vietā :c)).

Bet pa kārtai. Ierodoties Toronto un saplūstot homogēnā masā ar pārējiem turisto vulgaris tika pieņemts pārdomāti spontāns lēmums iztērēt sūri grūti pelnītos, ebreju naudas mijēju apgramstītos kanādas dolārus (kopumā 75 gabalus) Toronto Discovery Package iegādei. Kārtības labad jāpiezīmē, ka minētajā pakā bija arī CN Tower apmeklējuma biļete, kā arī Toronto pilsētas apskates ekskurija ar autobusu. Pavisam kārtīgas kārtības labad jāpiezīmē, ka paka finālā maksāja apaļas 91 karalienes Elizabetes II ziemas noliktavas naudiņas. Un mēs atgriezīsiemies gan pie ziemas, gan noliktavas. Kaut kad vēlāk. Cerams.

Pats kritums atrodas zināmu gabalu no Toronto. Man zināmu, bet, lai būtu arī jums zināms, daru zināmu, ka tieši  121 kilometru no Toronto. Meksikas pusē tuvākā zināmā pilsēta ir Bifelija 27 kilometrus nostāk. Visu pārējo par techniskajiem šī, ak, dabas brīnuma, parametriem lasiet paši. Iemesls kāpēc vēlējos izcelt attālumu (nevis augstumu vai ūdens caurplūdi olimpiskajos baseinos minūtē) ir tas, ka līdz objektam vajag nonākt. Kas nozīmē gandrīz pārdabisku saplūšanu ar autobusu - rīta cēlienu pavadot aizraujošā sastrēgumu un luksoforu aplūkošanā uzņemot pasažierus un saaugot ar plastikas, metāla un dermantīna organismu vakara šķiršanās pēc ne mazāk seksīgas pēcpusdienas korķu traversēšanas ir gandrīz sāpīga. Kā nekā, šķiries no vietas, kas uz brīdi bija kļuvusi par mājām... Kopumā ceļš turp atpakaļ aizņem apmēram 4 stundas. Bet, hei, tas, mums, Ēģiptes piramīdu ekskursiju un Grieķijas tempļu ekspedīciju rūdītiem ceļotājiem tāds nieks vien ir! Galvenais, lai veidotos sakrālā saite ar, ak, dabas brīnumu. Jā, gaidi ar maisu...
Lieta tā, ka izrādās, ūdenskritumam ir piegriezuši krāniņu. Burtiski. Dienas laikā apmēram puse no straumes tiek novadīta uz blakus esošajām hidroelektrostacijām, savukārt nakts laikā pat 75% ūdens nevis krīt, kā pieklājīgam ūdenim nāktos darīt ūdenskritumā, bet gan griež turbīnas un darbina ledusskapjus kā kanādiešu pusē, tā meksikāņu pusē.
Otra skumjā lieta ir tā, ka apkārtne ir apbūvēta tādā mēra, ka pats ūdenskritums faktiski ir pilsētā. Veikali, viesnīcas un kazino ir sabūvēti tā, ka ar labu plaušu spļaujot no sava De Luxe numura var mēģināt iespļaut arī ūdenskritumā.
Bet, lai runā attēli!
Pa kreisi meksikāņu daļa, pa labi kanādiešu, kas de facto ir Niagāras ūdenskritums.
Kanādiešu daļa, jeb Horseshoe.

Turisto vulgaris
Visā tajā ūdenskrituma būšanā man šķita visinteresantākais šis vraks, apmēram puskilometru  augšup pa straumi. Kāds ir piedzīvojis pāris aizraujošus brīžus :c))
Apbūve no vienas puses skatoties...
...un no otras puses.
Maid of the Mist, kuģīši ar kuriem var piekļūt pie paša ūdenskrituma. Brauciens ar kuģīti maksā 16$ un ir tas iemesls, kāpēc Discovery Package izmaksāja vairāk, kā sākumā plānots - kuģītis netika iekļauts cenā...

Kopā ar zilajiem cilvēkiem devāmies iekšā ūdenskritumā.
Pa ceļam aplūkojot dzeltenos cilvēkus meksikāņu pusē, kas drosmīgi un varonīgi devās iekarot ūdenskritumu kājām.
Kopumā gan jāsaka tā - viss noorganizēts ārkārtīgi profesionāli, viennozīmīgi informatīvākā un labāk organizētā ekskurija manā ekskursanta mūžā. Gids stāstīja visu laiku, par visu kas bija pa ceļam. Sākot ar metāllietuvēm pa ceļam uz ūdenskritumu, beidzot ar to, kāpēc ūdenskritumā veidojas putas.