Šodien pabeidzu savu divas nedēļas ilgušo apmācību. Apmācības laikā sanāca arī praktiski pastrādāt, tādēļ nu nu varu pastāstīt kā dabūju darbu un kā ir darīt to, ko daru.
Pirms doties uz Kļavas lapu zemi (btw, viņi te ir apsēsti ar tām kļavu lapām un kļavu sīrups patiešām IR nacionālā apmātība, gandrīz tikpat lielā mērā kā CN Tower) ilgi un dikti pētīju kā tad atrast darbu, kādās jomās var atrast darbu, kāds ir sezonālais darbs utt. Radās iespaids, ka jebkurai izglītībai un pieredzei (izņemot, protams, ja neesi nezkāds ūbersazinkas ultraspecifiskā jomā vai beidzis Kembridžu/Oksfordu/Ītonu, vai neesi no Meksikas) nozīme ir apaļa nulle. No sērijas, mikroķirurgi no Indijas strādā par taksistiem un kalnrūpniecības inženieri no Čīles, par picas izvedējiem. Nu, apstiprinu, jā tā tik tiešām tas ir. Kanādiešiem pilnīgi un galīgi neinteresē kāda tev ir izglītība un ko tu esi darījis ārpus Kanādas. Var paveikties un vari atrast darbu savā jomā, bet tas nebūs ātri. Tipiski labās vakances nemaz netiek publicētas - pieņemšana darbā notiek pēc pazīšanās principa. Lai kaut kur izmantotu savu Eiropas/Āzijas/Āfrikas/Dienvidamerikas/Latīņamerikas diplomu ir nepieciešams mācīties šeit. Šādām tādām profesijām pietiek ar 2-3 gadu apmācības periodu, lai pārkvalificētu savu diplomu kanādiešiem par prieku un patikšanu (datoriķi, laboranti, inženieri utml), šādām tādām profesijām vari mācīties tikpat kā no jauna (praktiski jebkas kas ir saistīts ar medicīnu). Salīdzinoši viegli cauri var tikt tajās jomās kurās Kanādā ir akūts darbaspēka trūkums - tālbraucēji šoferi (atkal jau, nevienam neinteresē cik gadus esi stūrējis, tāpat būs jāveic 2-3 mēnešu ilga apmācība), pavāri un viesmīlības profesiju pārstāvji in general.
No otras puses, darba piedāvājumu ir ļoti, ļoti daudz (gandrīz prasītos vēl vienu "ļoti" pievienot). Visvisādi autovadītāji, sales manageri, tīrītāji, zālāju pļāvēji, jumtu licēji, ledusskapju remontētāji utml. Jeb tādi salīdzinoši mazāk kvalificēti darbi, kā tērauda galda frēzētājs, bet vairāk kvalificēti darbi kā salātu krāmētājs uz plānā galdiņa.
Visus šos darbus vieno viena lieta - alga, kas tipiski ir minimālā + 10-30%. Jāsaka gan - sākumā, jo fiksēts algas pieauguma grafiks ir pašaprotama lieta (man, piemēram, ir piesolīts algas pieaugums 2x gadā), bet jebkurā gadījumā, nekas šausmīgi daudz algā nebūs. No otras puses, minimālā alga (kas par pilnu slodzi mūsu naudiņās būtu orientējoši 700 lati mēnesī) ir vairāk kā pietiekoša, lai varētu pilnīgi adekvāti dzīvot un pat kaut ko, nedaudz, bet atlikt. Man sanāk tā, ka neizbēgamie tēriņi (īrēt istabu+mob tel+transports, ja es brauktu ar autobusu uz darbu un no darba, ko es nedaru, ibo labs laiks un staigāju kājām) ir Ls 280 mēnesī. Kā minēju iepriekš, un tagad, pienākot mēneša beigām varu tikai apstiprināt, vēl 100 lati brangi ēdot sanāks paikā. Vēl 300 lati paliek. Priekš minimālās algas es teiktu, ka ļoti neslikti.
Minimālā alga Manitobā ir 10$ stundā, starp citu Meksikā, pat tādos štatos kā Kalifornija, minimālā ir ap 8$ un lielākoties citos štatos reti pārsniedz 7$. Tad ir vēl tādas lietas, kā neapliekamie minimumi (10k gadā), t.i., tagad man atvelk nodokļus no algas un gada beigās, ja nebūs liela alga, tad pārskaitīs daļu vai visus nodokļus man atpakaļ (Sergejs dabūja atpakaļ 4 tūkstošus :cD)), ir visādi nopietni atvieglojumi un piemaksas par bērniem. Piemēram, vientuļajai mātei ir apmēram 300$ mēnesī no valsts tikai par to, ka viņai ir bērns, neatkarīgi no tā ko viņa pati dara un sasniedzot noteiktus vecumus (3 gadi, piemēram) izmaksā vienreizējus pabalstus, no kategorijas - rekur 2500$ aizej sapērc bērnam skolai mantiņas.
Zinu jau zinu, ka gribat zināt kā darbu dabūju, un cik rindas izstāvēju, cik CV aizsūtīju utml. Mani brīdināja un arī cilvēki ar kuriem Toronto tikos visi kā viens teica, ka vajagot izsūtīt miljons CV un tad būs kedā. Es izsūtīju 3. No viena tikai piezvanīja, viens neko, vienā tagad strādāju. Pats process bija bezdievīgi triviāls, pateicoties Irīnai, aizdevos uz vietējo vergu tirdzniecības laukumu, zem segvārda Pinnacle Staffing, ibo caur viņiem Irīna dabūja savu pirmo darbavietu zvanu centrā.
Nu, es padomāju, ka zvanu centrs būtu kā reiz, lai a) uztrenētu valodu, jo, lai arī saprotu ļoti, ļoti labi, labi rakstu un labi lasu, runāju smagi - prakses maz un pamatā ar tādiem pašiem kā pats; b) sēdētu ofisā ar kondicionieri; c) būtu aktīvā vidē ar vietējiem cilvēkiem. Un kad vergu uzraugs prasīja, kādi tad mani nodomi ir darba jomā, spēru vaļā: "Laiž zvana centra, būt laba strādniek." Uz ko šis teica gutt. Tālāk man iedeva 4 dažādus testus aizpildīt, onlainā. Testu būtība tāda, ka runā kāds kaut ko un man tas jāpieraksta, pie kam to runāšanu simulēja izcili labi, piemēram, bija viens simulētais telefona zvans, kur šņukstošs, tipa ar vēzi slims pacients, zvana bankai un ir ļoti apbēdināts par rēķiniem, kas viņam piesūtīti. Gatavais Dr. Hauss īsāk sakot.
Tad pēc tam bija jāiet uz intervijām (kopā divām), atrādīties un publiski bišķiņ parunāt. Tad izrādījās, ka man kārtējo reizi ir paveicies (par detaļām sīkāk zemāk, bet domāts bez ironijas) un zvanu centristi, jeb centriskie zvanītāji ir sabīdījuši lietas ar otru lielāko meksikāņu apdrošinātāju Allstate (ja ticēt Wikipēdijai, tad 2010. gada vīriņi ieņēmuši 32 miljardus mirušo prezidentu. Nu nezinu, skudriņa Tipa ticēja, neticēja) un nolēmuši atklāt jaunu sadaļu - Roadside Assistance uz kuru kāreiz notika personāla atlasīšana. Sakarā ar ko, dabūju aizpildīti visādus security papīrus un šie aizgāja tiktālu, ka pat uz LV un Taizemi zvanīja maniem bijušajiem darba devējiem, nezinu cik daudziem, pagaidām viens ir atklājis, ka tik tiešām zvanīja un kaut kādu anketu sūtīja, lai aizpilda, ja pārējie lasa un ir saņēmuši kontaktu, būtu interesanti par to uzzināt. Acīmredzot manu saistību ar Zemes Iekarošanas Interplanetāro Fronti neuzrāva, ibo uzaicināja uz apmācību un iedeva uzšņāpt savu ķeksi uz bērza tāss.
8 dienas ilga apmācība, apmaksāta. T.i., tu sēdi, neko nesaproti, kustini ausis un par to maksā 10 dolārus stundā, 8 stundas dienā. Visi pārējie brīnījās, a ko mums tik kosmiski gara apmācība, ibo tipiski tajos zvanu centros nodarbojas ar pilnīgām muļķībām - apkalpo no Kellogsu pakām izgriezto kuponu programmas, avīžu kampaņas, nokasinotejienestospīdīgolaukumuunddabūsi100punktuskurusiemainītprettosteri akcijas etc. Izrādās, ka šī programma (mums pat atsevišķu dubultdrošu telpu ieriktēja) ir tiešām nopietns projekts. Būtība tāda - apkalpojam Allstate auto apdrošināšanas spārnu (viņiem tur čupa ar programmām, šobrīd esmu iedresēts trijās no tām, kopā būšot deviņas). Visādi ļautiņi, kad viņiem gadās ķibeles ar auto (no tik triviāliem kā iznācu no rīta - nelec, jo daunis tāds atstāju gaismas uz nakti ieslēgtas, turpinot ar braucu, saproties, pa Arizonas tuksnesi, nahren uzvārījās radiators, ieliku grāvī un beidzot ar izšķaidīju alni pret vējstiklu, ko nu, riepa caura!) un ir apdrošināti kādā no programmām zvana mums un mēs šos glābjam, t.i., mēģinam saprast kur tad viņi ellē ratā ir. Nemaz nav smieklīgi, jo paši viņi bieži vien nenojauš kur ir, kas ir saprotami - cilvēks paņēma auto, lai aizbrauktu no Sakramento uz Aļasku, pa ceļam izbeidzās variators, gps nav. Un tad aiziet pa visiem iespējamajiem kartogrāfijas softiem, kamēr saproti, kur šis ir, kas ar viņu ir noticis, izbur cik daudz viņam pienākas atlīdzība, sameklē kādu tajā nostūrī, kas var saremontēt uz ceļa vai klientu ar viņa vāģi spēj savākt un nogādāt kādā nebūt servisā, kuru arī ir jāsameklē man. Ar vienu vārdu sakot, jāorganizē loģistika. Tam visam paralēli ir vairāki desmiti nosacījumu atkarībā no visām iespējamajām apdrošināšanas un servisa programmām, visādi attālinātās pieejas logini visādām datubāzē (ir par riktīgs linuxainais termināls w00t!). Pie kam, ir stingri noteikta kārtība kādā ar klientu jārunā (saucamais skripts). Un kā var iedomāties, klientiem tā diena, kad uz ceļa izbeidzās auto, reti kad ir pat ilaimīgākā, attiecīgi, daudzas stresainas situācijas.
Paaugstinātais security (tajā mājā vispār bez elektroniskās atslēgas un id kartes kā Bauerā nevar tikt iekšā, līdz manai darba telpai ir 2 elektroniskās barjeras) dēļ tā, ka mums ir pieejami visādi apdrošināšanas dati, banku dati, kredītkaršu dati utml figņa. Tāpēc arī pagātnes pārbaudīšana un identitātes noskaidrošana.
Savukārt paveicies ir tādā ziņā, ka pirmkārt, ir reāli derīgs un interesants serviss jānodrošina, nevis jāatbild uz tupiem jautājumiem par sakrātajiem pudeļu korķiem un iespējām tos apmainīt pret izlietotiem prezervatīviem, otrkārt, pārējās nodaļās ir noteikts zvanu ilgums kurā jāiekļaujas, lai tiktu izpildīti normatīvi, kamēr mūsu nodaļā nevienam neinteresē cik aizņem viens zvans. Galvenais - klients jādabū ārā no tiem sūdiem kuros ierausies, viņam ir jābūt apmierinātam ar mūsu pakalpojumu, servisu nodorošinātājiem jāspēj saskaņoties savā starpā un visam notiekošajam jāatbilst likumdošanai un apdrošināšanas plānu nosacījumiem. Pofig 5 minūtes vai 2 stundas. Man zvani bijuši salīdzinoši vienkārši - tikai vienā gadījumā klients bija uz autostrādes, nosacītā nekurienes vidū. Vidējais zvana ilgums - 20 minūtes. Bet nu, es tikai pusdienu esmu dzīvajā pie tā telefona nosēdējis.
Klientu vidū ir arī Ferrari, Maserati, Porshe, Mitsubishi, lielās autonomas, tipa Avis, National, bet pie tiem mūs pagaidām nelaiž, tur деди sēž.
Security nozīmē arī aizliegumu ienest un lietot telefonus, kameras utml, tāpēc parādīt kā tas izskatās nevaru. Bet tā pa vienkāršo ņemot, parasts atvērtā tipa ofiss, jeb darba nometne, kurā katrs sēž savā pusbūcenī un pļerkst pa telefonu. Tipa šitāds:
tikai ar to atšķirību, ka mums ir 20" LCD un telpa ir nesalīdzināmi mazāka un atstatums starp posteņiem lielāks.
Kopā konkrētajā zvanu centrā strādā ~500 cilvēki, vēl 200 ir mājas aģenti Winnipegā. Tad mums ir vēl viens centrs neatceros kur, laikam Čikāgā, jā, esmu diezgan drošs, ka Čikāgā. Nē, nekā, Čikāgā ir centrālais ofiss. Čikāga tak ir Ilinoisā? Īsāk sakot, kaut kur Meksikā ir vēl viens zvanu centrs, tikai mazāks, kas arī ir mūsu firma.
Vispār Winnipega ir Kanādas zvanu centru pilsēta, te daudzi lielie kantori ir atvēruši visu savu zvanīšanas bufeti, gan tādi paši kā mēs - apkalpo ienākošos zvanus, gan smerdeļu centri, tas ir - telemārketingisti. Mūsējais ir tipa nopietnākais, augstākstāvošie ārieši savās propogandas lekcijās apmācības sākumā klāstīja, ka apkalpojam tikai Fortune 500 kompānijas. Skudriņa Tipa ticēja, neticēja. No otras puses Avis, un Allstate, kas ir mūsu klienti, tajā sarakstā ir.
Mana nodaļa rukā 24/7 365 dienas gadā. Alga, kā minēju, sākumā minimālā, ar piemaksām par darbu vakaros un pa naktīm. Kā arī ir tādas latviešu cilvēkam nesaprotamas piemaksas, kā par to, ka ierodies laikā. Šis vispār ir daudz kur Kanādā, cik esmu lasījis. Tipa, ja visu mēnesi ierodies laicīgi darbā, tad mēneša beigās par katru nostrādāto stundu pieliek dolāru pie algas. Mums gan laikam teica, ka būšot 50 centi. Bet nu, vienalga, rekur, telefonam un autobusam sanāk vai tur aliņu nopirkt kādu. Ir tā noteikts, ka jābūt darbā ne mazāk kā 94% laika, tad nekas nav. Ja esi vairāk, esi baigais malacis. Izlaidušies līdz pēdējam...
Tā, ja jau tik daudz sarakstīts, tad tikpat labi varētu vēl kaut ko uzrakstīt. Jeb labāk šito visu 2 daļās sadalīt, kā jūs domājat? Ai, slinkums dalīt, rakstīšu tepat.
Kas tad strādā tādā centrā? Visi iedomājamie. Mums apmācījās 2 klases, apmēram 17 darbinieki katrā. Vecums 18-60 (varbūt vairāk, pieklājības pēc neprasīju). No Filipīnām, Indijas, Marokas, Čīles, Ukrainas, Kanādas, Meksikas, UK, Somālijas, Nigērijas, Latvijas, Politālijas (tb, viens sencis polis, otrs itālis). Visplašāk pārstāvēta Indija un Filipīnas, filipīniešiem vispār Kanāda ir top galapunkts pēdējos gados. Sievietes 2/3 un visādi krāsainie tikpat. T.i., baltie un vēl piedevām vīrieši - maz. Manā klasē akurāt... 2. Es un tas politālis.
Vienkāršoti ņemot - zvanu centrs lielākoties ir a) pirmais darbs studentiem un iebraucējiem; b) darbs starp kaut kādiem procesiem, kad cilvēks pavada Winipegā pāris mēnešus un negrib sēdēt tāpat vien; c) pēdējais darbs pensionāriem, kuri vēlas uz pusslodzi pastrādāt, lai neierūsētu pavisam, bet būsu sociāli aktīvi nu un kāda lieka naudiņa arī par ļaunu nenāk. Ir tādi, kas taisa karjeru, apgūst 39 (mūs viens tāds apmācīja) dažādas zvanu centra programmas, kļūst par supervisoru, coach utt utjpr. Kompānijas CEO, starp citu, esot sācis kā zvanu aģents, faktiski visi augstākstāvošie ar ko ir sanācis runāt ir sākuši kā zvanu aģenti. Un, kas ir interesanti, komandējošais sastāvs, jau sākot ar pašu pirmo slāni - supervisoriem, ir izteikti balts un diezgan vīrišķīgs. Arī mūsu dresētājs bija baltais vīrietis. So, statistiski, man kā baltajam vīrietim ir labas izredzes taisīt karjeru :c)).
Darba stundas, ja runa ir par standarta 8h darba dienu, sadalās sekojoši. 4 h darbs, kuru laikā ir paredzēta apmaksāta 15 minūšu pauze, tad pusstundu garš neapmaksāts pusdienlaiks un vēl 4 h darbs ar 15 minūšu apmaksātu pauzi. Uz WC drīkst iet arī bez pauzēm.
Ir kafija, tēja, ūdens. Vairākas atpūtas telpas ar galdiņiem, ledusskapjiem, plazmas televizoriem, internetam pieslēgtiem koplietošanas datoriem un WIFI. Par darbiniekiem te rūpējas, kas ir tas ir. Visi ir ekstrēmi pieklājīgi, līdz tam, ka sacenšas savā starpā kurš kuram durvis pirmais atvērs un kvalitatīvāk pieturēs, līdz tam, ka es kāpju pa trepēm lejā, esmu pusceļā, bet lejā jau viens stāv un tur, gaida kamēr atnākšu. Un visur tā. Arī veikalos, uz ielas, visur visi pieklājīgi un draudzīgi. Īsti netieku gudrs, viņi tiešām tādi pajolīgi vai tikai samācīti no bērnības? Piemēram ir pat tā, ka tu nesies, iever kādam durvis sānā, un viņš jau tev atvainojas par to, ka nevietā un nelaikā patrāpījās ceļā. Pilnīgs WTF. Ā un riktīgi daudz resnuļu visādu. GGemper, šeit tu būtu čalis elegantais :cP
Nu gan pietiks, citādi būs kā ar to teikumu. Alisē tas bija? Nu, kāds pasaka priekšā!
