Sen bij laiks ielikt kādas bildes no Winnipegas, nu tas laiks beidzot ir sakritis ar manām iespējām. Uzreiz saku, nekāda māksla, nekādas īpaši izredzētas vietas. Random bildes no random vietām, kas, manuprāt precīzāk ataino pilsētu kopumā, kā īpaši izredzētas vietas. Bez tam, Winnipegā ir tik ļoti vienāda, ka te nav ko īpaši redzēt, lai piedod man visi tie Winnipegieši, kuriem šķiet savādāk, bet man šķiet tā. Kā arī, cik nu es varu spriest pēc personīgās pieredzes, ja ir redzēta Winnipega, tad +- ir redzētas visas pārējās prēriju pilsētas.
Nu tātad - neiztrūkstošais bizons, Manitobas simbols te ir daudz kur atrodams:
Centrālā stacija - pa tām durvīm es ienācu Winnipegā un, iespējams, pa tām arī Winnipegu pametīšu..
Kas ir interesanti, mana darba vieta ir pretī, pāri ielai un dažus desmitus metru uz austrumiem, respektīvi - pirmo reizi ienākot Winnipegā savu darba vietu ieraudzīju jau pirmajās 10 sekundēs. LOL! Tiesa, tad es vēl nezināju, ka tur strādāšu. Skybridge ir mana darba vieta, ja nu neatceraties.
Winnipega ir neglīta, centrā ir ļoti daudz stāvvietu, kuras ir izvietotas bezsakarīgi, tur kur normāli pilsētu centros ir tirdzniecība, bāri un muzeji, Winnipegā ir betona laukumi. Paši Winnipegieši par šo tēmu ir riktīgi sacepušies. Nu tik būvēs tur kaut ko, citādi pa naktīm tajos laukumos indiāņi siro. Burtiski.
Tālāk pāris tādi laukumi, ieskatam. Fotografēts 6dienā.
Nav brīnums, ka viņi Dowtownā pēc 1800 baidās staigāt.
Bieža parādība ir arī šādi, skumji velosipēdi... Zog tos vnk bezdievīgi. Esmu novērojis, ka cilvēki pieķēdējot velosipēdu ņem nost sēdekli un stiepj līdzi, lai nenosper. Priekšējos riteņus parasti a) pieslēdz ar vēl vienu trosi/ķēdi; b) ņem nost un pieslēdz kopā ar pakaļējo riteni.
Nu var būt, ar ka šamējā velosipēda saimnieks ir to riteni līdzi aizstiepis :c)).
BTW, uz ielas no brūnganas nokrāsas puišeļiem esmu saņēmis piedāvājumus iegādāties velosipēdu, lēti.
No otras puses, tiklīdz ārpus tiem pāris, relatīvi mazajiem pilsētas rajoniem kuros nevajag muļķoties, tā uzreiz situācija strauji paliek labāka. Vandālisms mūsu izpratnē te nenotiek. Piemēram, ik uz stūra ir šitādas avīžu kastes, kur var par brīvu iegūt jaunākos numurus populārākajai presei. Parasti gan tās kastes ir 1 vai 2 kopā, bet šajā apkaimē laikam baigie lasītāji dzīvo, ka 4 salikuši.
Arī spēļu laukumi ir daudz un nevienu neesmu redzējis izvandalētu vai piegānītu, ko nevar teikt par
Homo Adidas apdzīvotajiem Rīgas spēļu laukumiem.
Tā viņi sargā kokus no visādām skudrām un gliemežiem. Ideja tāda, ka pavasarī šito uzliek un tad visi, kas rāpo pāri pielīp.
Zemāk esošā bilde ievērojama ar to, ka tur ir atainots glaunākais restorāns Winnipegā. Tas ir tas apaļais verķis, pa kreisi no karoga. Glauns tas restorāns tādēļ, ka griežas ap savu asi. Nu un skulptūra smuka.
Un nav jau tā, ka nav glītu vietu un lietu nemaz...
Vēl viens glauns restorāns, virs upes šoreiz un negriežas.
Tradicionāli grandiozās baznīcu celtnes te ir visnotaļ negrandiozas. Ir te viena ukraiņu baznīca, tik kad tur biju, nebija ar ko fotografēt, tā kaut cik vēl izskatījās. Tās pārējās nu tā, kaut kas no baznīcas ir, bet kā kuru reizi.
Un šī, star citu, ir vecākā māja Winnipegā. Apmēram tik pat veca, kā manas vecāsmātes govju kūts. Sv. Bonifācija muzejs, būvēts 1846-1851.
Ā, atcerējos, Winnipegā ir fotoradari, kas ķer uz ātrumu un sarkano gaismu luksoforā. Pie kam pulka - 54 vai 56 un izskatās šādi:
Vēl Winnipegiešu mākleriem un doktoriem patīk sevi dikti reklamēt, īpaši, ja var izvietot reklāmu uz miskastēm. Reāli uzticību iedvesoši tipāži.
Un tagad pāris pilnīgi random ielu un māju uzņēmumi. Pirmā bilde ir ievērojama ar to, ka manas nostaļģijas aizlietās acis saskatīja līdzību ar Mežciemu (runa ir par mājām tālumā, labajā pusē, ne par Ketiju Periju), kad dodas pa Eizenšteina ielu virzienā no Šmerļa, pirms pirmā līkuma... pārējās ieskatam, kādās visādās mājās viņi te dzīvo.
Un visbeidzot, te ir tāda lieta, kas saucas Skywalk. Pilsētas centrā daudzas mājas ir savienotas gan ar tuneļiem, gan gaisa tiltiem, pāri ielām. Tas priekš tam, lai nabaga Winnipegiešiem aukstajās ziemās pakaļas neatsalsts no mājas uz māju pārvietojoties. Sisīši...
Un visbeidzot visbeidzot Manitobas pašvaldības centrālā ēka. Tā nu gan ir viena ēka, tikai baigi Balto namu atgādina, bet cik redzēju citur, viņiem šis stils dikti patīk.
Un visbeidzot visbeidzot visbeidzot, mani sajūsmina, kad šitos te redzu, atgādina cik dziļos laukos esmu.
Nu un nobeigumam, tā arī nesapratu WTF.
Kaud kad ielikšu vēl.
